K.Ulmaņa tēla un 1934.gada 15.maija apvērsuma atspoguļojums laikrakstos "Jaunākās Ziņas" un "Zemgales Balss"

Secinājumi
No vēsturnieku viedokļiem par K. Ulmani var secināt, ka vairākumā gadījumu negatīvi tiek vērtēts viņa vadītais apvērsums un atsevišķas politiskās detaļas viņa darbībā, tomēr vēsturnieki uzskata viņu par harizmātisku cilvēku ar labām personiskajām īpašībām. Šo harizmu parāda arī prese pēc apvērsuma, rakstot par Ulmani un apvērsumu tikai un vienīgi pozitīvas atsauksmes.
Gan laikraksts „Jaunākās Ziņas”, gan „Zemgales Balss” pozicionē Ulmani kā pozitīvo tēlu, tautas glābēju, izmantojot pat visai absurdus apgalvojumus, piemēram, to, ka Ulmanis novērsa apvērsumu.
Laikrakstā JZ jūtama nedaudz pieticīgāka Ulmaņa un apvērsuma slavināšana nekā ZB, kas jau pirms apvērsuma bija LZS uzticīgs preses izdevums.
Ulmaņa pozitīvais Vadoņa tēls tiek veidots ne vien ar slavinošu, patriotisku rakstu palīdzību, bet arī ar rakstiem par sociāldemokrātu, šajā gadījumā „slikto” apcietināšanām, pieminot viņu ieroču krājumus un apvērsuma plānus. Tāpat Ulmaņa tēla veidošanā palīdz publicētie portreti.
Lielu uzmanību laikraksti pievērš ārzemju preses ziņojumiem par Latviju. No šiem ziņojumiem latviešu lasītājiem pārpublicētas tikai pozitīvas atsauksmes, lai izskatītos, ka visa Eiropa atbalsta Ulmani, šādi sekmējot uzticību vadoņa kultam. Tā kā visas Eiropas valstis nebija pārgājušas no demokrātijas uz autoritāru režīmu, ir pamats domāt, ka atsevišķos Eiropas laikrakstos apvērsums tomēr tika kritizēts.
Izteikts uzsvars likts uz daudzajiem apsveikumiem, kurus saņem valdība pēc apvērsuma, tādā veidā mēģināts attēlot, ka tauta priecājas par pārmaiņām.
Pastāvot cenzūrai, iedzīvotājiem tika piedāvāts tikai viens viedoklis – Ulmaņa apvērsums ir labs. Līdz ar to netika piedāvāta iespēja pašiem vērtēt šo notikumu.
…