Kultūras dzīve Latvijā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā

Kultūras dzīve Latvijā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Izglītība.

Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gados valsts iestādes lielu vērību pievērsa tautas izglītošanai. Aptuveni 15%-ti no visiem valsts ienākumiem tika izlietoti izglītības vajadzībām, kas ir pilnīgi pretēji mūsu mūsdienu valdības darbībai, kas izglītībai atvēl minimālu finansējumu. Tas priekš tā laika bija samērā daudz, jo tā laika Eiropas valstīs caurmērā šim mērķim izlietoja aptuveni 12%-tus no valsts ienākumiem. Latvijas Republikā 20 gados uzcēla 373 jaunas un pārbūvēja 587 skolas ēkas. Visiem bērniem no 7 līdz 14 gadu vecumam bija obligāti jāapmeklē skolas, pamatskolā bez mācību maksas skolēni mācījās sešus gadus.
Otro izglītības pakāpi veidoja četrgadīgās vidusskolas - dažādu ieviržu ģimnāzijas, tehnikumi un citas mācību iestādes. Vidusskolās bija neliela mācību samaksa , bet trūcīgu vecāku bērniem tā tika tā tika samazināta vai no tās viņus vispār atbrīvoja. Arodizglītību nodrošināja lauksaimniecības, dārzkopības, amatniecības un citu arodu skolas.
Augstāko izglītību varēja iegūt Latvijas universitātē, Mākslas akadēmijā un Latvijas konservatorijā, mācības notika latviešu valodā. Studentu skaita ziņā Latvija ieņēma pirmo vietu Eiropā ar 30 studentiem uz katriem 10 000 iedzīvotājiem. Latvijā darbojās arī vairākas studentu organizācijas un daudzām no tām piederēja savi nami un bibliotēkas. Izglītoties varēja arī vairākās tautas universitātēs un privātajās augstskolās.…