Kuršu valodas izzušanas tēlojums Alberta Bela romānā "Cilvēki laivās"

Latviešu valoda, sākot ar 12. gadsimtu, kad pirmais vācu bīskaps Meinards ieradās Latvijā, ir mocīta, nīdēta un bijuši neskaitāmi centieni to iznīcināt, un tomēr vēl šodien tajā runā vairāk kā 1,3 miljoni cilvēku. 8 gadsimti, kamēr Latvija bijusi neskaitāmu tautu jūgā, tomēr nav spējuši iznīcināt latviešu valodu, un tā vēl pastāv, jo Latvijā šodien nerunā ne krieviski, ne vāciski vai poliski. Sīkstā latviešu tauta to ir pārcietusi, un mūsu valoda vēl ir dzīva.
Šī tēma mani ieinteresēja, tāpēc nolēmu sīkāk izpētīt mazo un apdraudēto valodu, respektīvi, latviešu valodas, likteni un tā atveidi literatūrā. Viens no spilgtākajiem latviešu rakstnieku darbiem, kas atklāj šo svarīgo tēmu, ir Alberta Bela romāns „Cilvēki laivās”(1987), kurā ar simboliem un patiesiem notikumiem atklāts kuršu valodas izdzīvošanas jautājums. Pētīju arī filozofu Maijas Kūles un Riharda Kūļa darbā „Filosofija” (1996) nodaļu „ Valoda filozofiskā skatījumā”, kurā iepazinos ar šā jautājuma atklāsmi dažādu filozofu uzskatos , kā arī itāliešu valodnieka Umberto Pjetro Dini darbu ”Baltu valodas”(2000) un arī literatūrkritiķes Daces Ūdres vērtējumu par šo romānu apcerē „Nomods” (1989). Izmantoju „Valodniecības pamatterminu skaidrojošo vārdnīcu”( 2007).…