Patreiz Latvijā izglītības sistēmas reformas ietvaros norisinās arī izglītības reforma - pāreja no pašpietiekamas sistēmas uz atvērtu un elastīgu sistēmu. Reformas mērķis ir izveidot Latvijā līdzsvarotu, pašregulējošu valsts un darba tirgus vajadzībām atbilstošu izglītības sistēmu, kura veicinātu konkurētspēju vietējā un Eiropas tirgū. Viens no reformas uzdevumiem ir izstrādāt visai valstij vienotu izglītības attīstības stratēģiju.
Reformas uzsākšanu ir atbalstījusi arī PHARE programma, Latvijā realizējot projektu ar tādu pašu nosaukumu, kura ietvaros jau notiek reformpasākumu izstrāde un jauninājumu ieviešana skolās.
Šādas reformas uzsākšana Latvijā atbilst arī Eiropas Savienības izglītības politikai, kur profesionālā izglītība ir izvirzīta par prioritāru izglītības veidu.
Lai nodrošinātu izglītības programmu uzlabošanu ilgtermiņa periodā, ieteikts ieviest kvalitātes novērtēšanas sistēmu (ISO vai kādu citu), kas valsts līmenī koncentrētos uz konkurenci starp dažādām skolām un starptautiskā līmenī nodarbotos ar kvalifikāciju salīdzināšanu ar citām valstīm.
Jauno izglītības programmu veiksmīga ieviešana ir saistīta ar moderniem mācību materiāliem, tāpēc būtu jāatbalsta to skolotāju darbs, kuri paši izstrādā mācību materiālus.
Izstrādājot jaunas izglītības programmas, jārūpējas arī par saskaņotību vispārējo un profesionālo priekšmetu starpā, jāuzlabo eksistējošās vispārizglītojošo priekšmetu programmas un jāizstrādā jaunas.
Skolās, bez tam, būtu plašāk jāpielieto mūsdienīgas mācību metodes, piemēram, projektu metode.
Izglītības mērķi ir sekojoši:
Nodrošināt indivīda zināšanas un iemaņas konkrētu darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā nozarē,
Sekmēt indivīda kā personības un sabiedrības locekļa attīstību,
Dot vispārējo izglītību, attīstot spējas un interesi izglītības turpināšanai un pašizglītībai.
Taču šeit vajadzētu minēt arī galvenās problēmas Latvijas izglītības sistēmā, kas līdz šim kalpoja par šķērsli vienotai, virzītai dotā izglītības veida attīstībai un varētu kavēt arī iecerēto pārveidojumu realizēšanu, un tieši tāpēc, raugoties nākotnē, identificētās problēmas ir plānots pārvarēt iesāktās izglītības reformas ietvaros. Un tās ir:
Administratīvā sadrumstalotība, dažādu ministriju pakļautība,
Vienotas profesionālās izglītības standartu un kvalifikāciju sistēmas trūkums.
Lai pirmskolas vecuma bērns būtu gatavs stāties priekšā šāda veida jauninājumiem, viņam nāksies pārvarēt daudzus šķēršļus. Nozīmīgākais uzdevums bērna attīstībā ir sagatavoties skolas gaitu sākumam. Pirmsskolas perioda beigās bērnam jāsasniedz tāda psihes attīstības pakāpe, kas ļauj pielāgoties (adaptēties) dzīvei skolas vidē un sekmīgi tajā darboties.
Ar pedagoģisko gatavību skolai saprot noteiktu zināšanu, prasmju un iemaņu daudzumu, kas ir bērnam, uzsākot skolas gaitas. Te ietilpst prasme lasīt, skaitīt, atstāstīt. Psiholoģiskā gatavība ir bērna intelektuālās attīstības kvalitatīvā savdabība un tās personību raksturojošās iezīmes, bet kurām nav iespējams sekmīgs darbs skolā.
Ja bērns pirmskolas periodā ir atradies vidē, kur labvēlīgi, ar lielu atsaucību uzklausīti visi viņa jautājumi, visādi veicināts, atbalstīts pats jautāšanas, interesēšanās process, tad stiprinās vēlme izzināt jauno, kas viegli attīstās interesē par skolu (arī kā izziņas vajadzību apmierināšanas vietu). Pirmskolas bērna uzvedībā (kuru ietekmē viņa tiešā vide) tā vai citādi tiecas izpaust dabiskās tendence, t.i., spontanitāte, impulsivitāte, patiesums, ko neierobežo kādi nebūt nosacījumi.
Bērna pašnovērtējums saistīts ar pašapmierināšanās attīstību. Pirmskolas vecuma bērna pašapzināšanās īpatnības bieži izpaužas paaugstinātā pašnovērtējumā, kas ir normāla parādība šajā periodā. Pazemināts pašnovērtējums var kļūt par bērna nesekmības cēloni skolā, jo rada bailes no neveiksmes vai atteikšanos izpildīt kādu uzdevumu. Labvēlīga situācija veidojas tad, ja vajadzība gūt panākumus ir stiprāka par bailēm no neveiksmēm. šādu stāvokli veicina arī gribasspēka attīstība. …
