Attīstoties reģionālajai un starptautiskajai tirdzniecībai, kvalitātes jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo ir svarīgi, lai godīgas konkurences apstākļos kvalitātes jautājumu dažāda interpretācija neradītu nepamatotas tehniskās barjeras tirdzniecībā. Ir ļoti būtiski, lai kvalitāte visās valstīs tiktu vērtēta pēc vieniem standartiem un visur valdītu vieni un tie paši novērtēšanas vadības un organizācijas principi.
Sekmīgajā Rietumu ekonomikā kvalitātes vadīšana pēdējos četrdesmit gadus ir bijusi uzņēmējdarbības principiāls dzinējspēks un motivācijas pamats. Pēdējā desmitgadē, pateicoties starptautiskās tirdzniecības integrācijas procesiem, pasaulē ir izveidojusies arī globāla kvalitātes novērtēšanas sistēma.
Arī Latvijai kļūst aktuālas šīs starptautiskās norises kvalitātes jomā.
Latvija cenšas iestāties Eiropas Savienībā, tāpēc vajadzētu zināt, kāda ir standarta jēdziena izpratne Eiropā un brīvā tirgus ekonomikas apstākļos saimniekojošajās valstīs.
Standarta un standartizācijas jēdzieni pēc satura un būtības pilnīgi atšķiras dažādās saimniekošanas sistēmās.
Standartizācija nav ražošanas regulēšana no valsts puses, bet gan process, kas saistīts ar visu ieinteresēto pušu vienošanos. Komandekonomikas valstīs standartus un līdzīga rakstura dokumentus izstrādā valsts institūcijas vienpersoniski.
Līdz šim Latvijas uzmanības redzeslokā galvenokārt ir bijusi Eiropas vienotā tirgus politika attiecībā pret trešajām valstīm. Tagad kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas attīstībā kļuvušas aktuālas arī Eiropas iekšējā tirgus likumdošanas prasības neharmonizētajā sfērā, kurā darbojas princips – ja produkts ražots atbilstoši vienas valsts likumiem, tad tas bez ierobežojumiem var tikt realizēts arī citā valstī, kaut gan tur varbūt darbojas cita veida likumdošana šī produkta ražošanā.
Tradicionāli, uzņēmuma finansiālie rezultāti tiek uzskatīti par mērauklu, ar kuras palīdzību vadītāji un īpašnieki novērtē savus uzņēmumus. Nevar noliegt, ka peļņa, naudas plūsma, citi finansiālie rādītāji ir svarīgi uzņēmuma darbības rādītāji, tomēr no tiem reti var spriest par to, kāpēc uzņēmumam ir veicies, vai, tieši otrādi – neveicies. Skaitļi nesniedz informāciju par problēmu cēloņiem un nenorāda, kas vadītājiem būtu darāms, lai organizācijas sniegumu uzlabotu. Šodienas strauji mainīgajā vidē, patērētājiem kļūstot ar katru dienu labāk informētiem un prasīgākiem, vienīgā iespēja būt veiksmīgam ir, ne tikai mainīties līdzi patērētāju prasībām un konkurentiem, bet spēt paredzēt šīs izmaiņas, cenšoties būt pussoli priekšā notikumiem.
Viens no iespējamiem līdzekļiem, kā vadītājiem iegūt savlaicīgu, vispusīgu informāciju par uzņēmumu un pārvērst šo informāciju konkrētās, uz uzlabojumiem vērstās darbībās, ir kvalitātes vadības sistēmas ieviešana.
ISO 9000 ir starptautisko standartu saime, kurā iekļauti kvalitātes sistēmu veidošanas un vadīšanas jēdzieni, principi un norādījumi. Standarti aptver vienkāršu un saskaņotu kvalitātes sistēmu nodrošināšanas metodoloģiju, ērti ieviešamu visā tautsaimniecībā.
Eiropas Savienībā ISO 9000 standarti ir akceptēti kā garants brīvā koptirgus radīšanai. ES uzskata produkcijas standartizāciju un kvalitātes sistēmas par nozīmīgu instrumentu starptautiskā neierobežotā preču tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā, kā arī patērētāju aizsardzības nodrošināšanā.
ISO 9000 standartos aprakstītās kvalitātes sistēmas prasības pasaulē ir ieguvušas visplašāko izplatību, lai gan šo kvalitātes sistēmu ieviešana ir katra uzņēmuma brīvprātīga izvēle. Tas, ka firmai būs ISO 9000 kvalitātes sistēmas sertifikāts, cels uzņēmuma prestižu sarunās ar ārvalstu biznesa partneriem un palīdzēs iekarot tirgu lielas konkurences apstākļos, jo sistēma aptver vairāk nekā viena klienta prasības, kurš novērtē tikai atbilstošo kvalitātes sistēmas daļu.
Latvijā ir vērojamas pozitīvas tendences kvalitātes sistēmu ieviešanā. Dotā darba mērķis ir izpētīt kvalitātes nozīmīgumu uzņēmumu darbībā, kvalitātes sistēmu ietekmi uz uzņēmējdarbības pilnveidošanu un aplūkot Latvijas virzību un attīstību kvalitātes nodrošināšanas jomā.
Darba uzdevums nav parādīt informāciju no viena gada, līdz otram gadam, bet gan salīdzināt uzņemuma darbības efektivitāti līdz ISO standarta ieviešanai un pēc. Tāpat tas ir darbs, kuru var uzskatīt par sava veida informatīvo brošūru uzņēmējiem, kuri vēl nav iepazinušies ar kvalitātes vadības standartiem. Tāpēc nav izskatīta informācija līdz pašreizējam laikam, bet gan nedaudz agrāka laika perioda, kad ISO 9000 sērijas standarts vēl nebija ieviests un kad pēc tā ieviešanas kvalitātes sistēma apskatāmajā uzņēmumā (no 1995 līdz 1998 un pēc viņas ieviešanas). Tādēļ arī dati tika ņemti apmēram par to pašu periodu.
Tā kā firma „PBLC” ISO kvalitātes vadību sāka apgūt un projektēt tikai 1998. gadā, tad arī kā piemērs šajā darbā tiek apskatīti vecie ISO sērijas standarti.
Par literatūras pamatavotiem šajā darbā ir izmantotas informatīvās brošūras, ekonomiska rakstura mācību grāmatas un ekonomiska satura laikrakstu un žurnālu publikācijas, kā arī firmas „PBLC” nepublicētie materiāli.…
