Kvalitātes vadības modelis prakses institūcijā un tā pilnveidošanas iespējas

Secinājumi
1. Mērot darbības vai klientu apmierinātību, ir izmantojami dažādi mērinstrumenti, ar kuru palīdzību var iegūt ticamu un izmantojamu vērtējumu. Skaitlisko indikatoru verbālais raksturojums var tikt papildināts ar skaidrojumiem, ja ir nepieciešams un saprot, ka iegūtā informācija ir subjektīva un interpretējama.
2. Balstoties uz teorētiskajām atziņām ko sniedz E. Demings, J. Jurkana un Harvija- Grīna (zināšanas un izpratne iegūta lekciju kursā Sociālo institūciju kvalitātes novērtēšana, kuru vadītājs, docents- Dr.math. Kārlis Dobelis) un praktisko pieredzi profesionāli darbojoties sociālās aprūpes jomā, ir iespējams secināt, ka kvalitatīvās novērtēšanas sistēma ir izveidota, bet tā strādā daļēji, tā strādā lokālajā vidē, bet ne valstiskā.
3. Pastarpināts secinājums augstāk minētajam ir Deminga kvalitātes teorijas filozofijas pamata algoritma izpilde, respektīvi, ik gadu tiek sastādīts rīcības plāns un gada gaitā tas tiek realizēts. Pastarpināti tiek veiktas darbības, kuras uzrauga, kontrolē ar mērķi mērīt procesus (tai sk. produktus) attiecībā pret politiku, mērķiem un procesa rezultāta prasībām. Pēc tam, kad tiek sastādīts nākamais rīcības plāns (paralēli esošajam darbības procesam) tiek veikts audits, kurā ietverta informācija gan par „kļūdas labojumu”, situācijas uzlabošana utt., gan preventīviem pasākumiem, kuri varētu uzlabot esošo kvalitāti.
4. Darba izpildes plānošanas un novērtēšanas sistēma nepieciešama, lai izveidotu sasaisti starp iestādes mērķiem un rezultātiem un nodarbinātā mērķiem un rezultātiem, veidojot izpratni par katra nodarbinātā ieguldījumu kopējos iestādes rezultātos. Kā arī, lai radītu iespēju izprast grūtību cēloņus un palīdzētu koncentrēties uz to novēršanu. Bet šī sistēma darbojas tikai lokālā līmenī un ņemot vērā vispārīgus pieņēmumus.…