Cilvēki ir sociālas būtnes, kas veido komplicētu sabiedrību. Lai būtu iespējams vadīt sabiedrību un realizēt dažādus procesus tajā, ir ārkārtīgi būtiski to pētīt. Pie tam, ir jāņem vērā fakts, ka sabiedrība savā būtībā ir ļoti mainīga, tai ir nozīmīgas dažādas dzīves sfēras – viena no tām ir politiskā. Šajā kontekstā mēs varam runāt par sabiedriskās domas izpēti. Kā jau ievadā minējām, valsts politiskās varas realizēšanā ir svarīgi noskaidrot, ko valsts iedzīvotāji domā par partiju izredzēm nākamajās vēlēšanās, kā viņi vērtē valsts politiķus un tamlīdzīgus jautājumus, kā arī sabiedrības attieksmi pret valsts iesaistīšanos starptautiska rakstura notikumos – piemēram, Latvijas iesaistīšanos starptautisku konfliktu risināšanā ( Irākas gadījums), dažādu ar Eiropas Savienību saistītu jautājumu izvērtējums no sabiedrības skata punkta, kur parādās vietējo politiķu lēmumu pieņemšanas raksturs un kompetence utt.
Būtībā sabiedriskā doma ir sabiedrības apziņas stāvoklis, kas izsaka tautas, sociālo grupu, kopienu attieksmi pret sociālās īstenības faktiem. Pēc definīcijas sabiedriskā doma ir sociālās interakcijas ( veids, kā mijiedarbojas sabiedrības daļas – sociālas sistēmas) un komunikācijas produkts. Apkopojot dažādus zinātnieku viedokļus, var teikt, ka, lai varētu runāt par sabiedrisko domu, jābūt spēkā vismaz četriem nosacījumiem: 1) jābūt jautājumiem, par ko cilvēkiem ir interese, par ko cilvēki diskutē; 2) jābūt lielam skaitam cilvēku, kam ir viedoklis par šo jautājumu; 3) nepieciešams konsenss vismaz starp dažiem no šiem viedokļiem; 4) šim konsensam ir jābūt zināmam ietekmējošam spēkam sabiedrībā. 1
Sabiedriskā doma veidojas un attīstās mērķtiecīgi – sociālo institūtu un politisko organizāciju iedarbības rezultātā, kā arī, nenoliedzami, stihiski – dažādu dzīves apstākļu un sociālās pieredzes, tradīciju ietekmē. Sabiedriskās domas aktivitāti un faktisko nozīmi sabiedrības dzīvē nosaka sabiedrības struktūra, kultūra, sociālie institūti un, kas svarīgi – brīvību attīstības pakāpe.…
