1. Ievads
Mūsdienās masu saziņas līdzekļi tiek uzskatīti par ‘ceturto varu’, tas parāda, ka masu saziņas līdzekļu jeb mediju ietekme uz politiskajiem procesiem valstī pārnestā nozīmē tiek pielīdzināta trīs valsts varas atzaru nozīmei- likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas. Tomēr ir jāuzsver, ka vara, kas pieder medijiem, nav politiska. „Tā ir iespēja veidot un ietekmēt sabiedrisko domu ar informācijas, reklāmas un izglītošanas palīdzību. Jo izglītotāka un informētāka ir sabiedrība, jo lielāka nozīme politikā ir masu saziņas līdzekļiem- presei, televīzijai, radio, internetam.”1 Tā kā medijiem ir tik liela ietekme uz sabiedrisko domu, „politiķi cīņā par vēlētāju balsīm cenšas iegūt kontroli pār masu saziņas līdzekļiem”2 . Visspilgtāk tas parādās priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms Latvijas Pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, kad politiskās partijas tērē milzīgas naudas summas par priekšvēlēšanu kampaņu, īpaši, par politiskajām reklāmām masu saziņas līdzekļos- piemēram, „Latvijas partijas 2001.gada pašvaldību vēlēšanu aģitācijai kopā iztērēja apmēram 2,25 miljonus latu. Iznāk, ka uz vienu vēlētāju iztērēti 1,6 lati vai 2,6 dolāri” , bet 2002. gada 8.Saeimas vēlēšanu „kopējās priekšvēlēšanu kampaņas izmaksas, iespējams, bija 6 325 550 lati” . Tas parāda, ka politiskās partijas uzskata, ka informācija, kas tiek pausta medijos par šīm partijām, ietekmē vēlētāju politisko uzvedību.
Vadoties pēc šīs informācijas, referātam tiek uzstādīta šāda hipotēze- Masu saziņas līdzekļu paustā informācija par politiskajām partijām priekšvēlēšanu kampaņas laikā visvairāk ietekmē vēlētāju izvēli Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Referāta mērķis- izpētīt, vai masu saziņas līdzekļu paustā informācija par politiskajām partijām priekšvēlēšanu kampaņas laikā visvairāk ietekmē vēlētāju izvēli Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Lai mērķis tiktu sasniegts, referātam tiek uzstādīti šādi uzdevumi: apskatīt teorētisko literatūru par masu saziņas līdzekļiem, to nozīmi un ietekmi uz vēlētāju izvēli; izanalizēt vairākus empīriskus pētījumus (sekundāros datus), kas veikti Latvijā, par vēlētāju izvēli ietekmējošiem informācijas avotiem; balstoties uz teorētisko literatūru un sekundārajiem datiem, noskaidrot, cik liela loma ir masu saziņas līdzekļiem vēlētāju izvēles ietekmēšanā Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Referātā izmantotās zinātniskās pētniecības metodes - 1) teorētiskās literatūras analīze, 2) sekundāro datu analīze (empīriski pētījumi).
…