Kāds pārliecināšanas teorijas speciālists kampaņu plānotāja sarežģīto stāvokli apraksta šādi: cilvēks, kas uzsāk sabiedriskās komunikācijas kampaņu, līdzinās cilvēkam, kas apmaldījies biezā iespējamību meža. Viņš var atrast tajā ceļu, izmantodams skautu organizācijā apgūto prasmi saglabāt mieru un kustēties uz priekšu vienā virzienā, jo tādējādi viņš agri vai vēlu nonāks kādā klajumā. Vienīgās briesmas draud tad, ja cilvēks paliek uz vietas vai zaudē virzienu un sāk mest apļus. Pat tad, ja izraudzītā teorija nav optimāla, tā palīdzēs lēni un prātīgi izkļūt no meža un sasniegt terra cognita (< lat. pazīstamā zeme) [2., 570.lpp.].
Sabiedrisko attiecību kampaņa ietver kompleksu un ļoti plašu sabiedrisko attiecību instrumentu pielietojumu, kā arī reklāmas materiālu izmantojumu programmas ietvaros un kopīgā darbības plāna īstenošanu, ietekmējot sabiedrības viedokli un attieksmi, lai popularizētu uzņēmuma tēlu un uzlabotu tā reputāciju. Sabiedrisko attiecību kampaņa sagatavo nākotnes tirgu, izveido labvēlīgus apstākļus veiksmīgu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz idejām, produktiem un pakalpojumiem [15., 128.lpp.].
Lai gan daļa sabiedrisko attiecību speciālistu uzskata sabiedrisko attiecību kampaņu par dažādu pieeju kopumu, parasti sabiedriskās attiecības tiek veidotas, balstoties uz vienu modeli gan politikā, gan kāda produkta noieta veicināšanā [3., 11.lpp.].
Sabiedrisko attiecību kampaņa ir plānotu, savstarpēji koordinētu, mērķtiecīgu, noteiktā laika posmā īstenotu, ilgtermiņa pasākumu kopums atbilstoši uzņēmuma stratēģiskajam mērķim, sociālajai misijai. Amerikāņu pieejas piekritēji sabiedrisko attiecību kampaņu veidošanu apraksta kā procesu, kas sastāv no četriem posmiem – problēmas noteikšana, plānošana un programmas veidošana, darbība un komunikācija, kā arī programmas novērtēšana [3., 11.lpp.].…