Laika perspektīvas un psiholoģiskās labklājības izjūtas saistība divās pieaugušo vecuma grupās: 20-30 un 30-40 gadi

Psiholoģijas bakalaura 2.kursa nobeiguma darbs "Laika perspektīvas un psiholoģiskās labklājības izjūtas saistība divās pieaugušo vecuma grupās 20-30 un 30-40 gadi" Darbā iekļauti pielikumi. Saturs Ievads 3 Teorētiskā daļa 1. Pētījumā izmantoto jēdzienu raksturojums...........................................................................7 1.1 Laika perspektīva..........................................................................................................7 1.2 Psiholoģiskā labklājības izjūta......................................................................................9 2. Agrīnā un vidējā brieduma pieaugušo indivīdu psiholoģiskais raksturojums.....................11 2.1 Agrīnais briedums (20-30 gadi)..................................................................................11 2.2 Vidējais briedums (30-40 gadi)..................................................................................12 3. Mūsdienu psiholoģijas pētījumi par psiholoģiskās labklājības izjūtas un laika perspektīvas saistībām ....................................................................................................................................13 Empīriskā daļa 1. Pētījuma metode ..................................................................................................................14 1.1 Pētījuma dalībnieki.......................................................................................................14 1.2 Mērījumi.......................................................................................................................14 1.3 Procedūra......................................................................................................................19 1.4 Datu apstrāde un analīze...............................................................................................19 2. Pētījuma rezultātu analīze...................................................................................................19 2.1 Atbilde uz 1. pētījuma jautājumu....................................................................................20 2.2 Atbilde uz 2. pētījuma jautājumu....................................................................................25 2.3 Atbilde uz 3. pētījuma jautājumu....................................................................................30 Interpretācija..............................................................................................................................34 Secinājumi .................................................................................................................................36 Izmantotā literatūra ....................................................................................................................37 Pielikumi....................................................................................................................................41 Ievads Laika perspektīva (time perspective) un psiholoģiskā labklājības izjūta (well being) neatkarīgi viena no otras ir pētītas dažādu faktoru ietekmē, taču nesen veiktos pētījumos zinātnieki, vairākkārt, sākuši pieminēt šo kompentu savstarpējo saistību (Hicks, Davis, Trent & King, 2012; Kim, Gilliland, Xia, Cai, Chiu & Tam, 2012). Lai gan šo komponentu korelācija pierādīta jau agrāk (Strack, Schwarz & Gschneidinger, 1985; Butler, 1963) pastāv viedoklis, ka šajos pētījumos laika perspektīva apskatīta nesabalansēti, tāpēc labizjūtas un laika izjūtas mijiedarbības pētīšana vēl joprojām ir aktuāla (Webster, 2011). Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka indivīda attieksme pret sevi veidojas apmēram līdz 30 gadu vecumam un atlikušo mūžu paliek nemainīga (Huang & Chiungjung, 2010). Pozitīva attieksme pret sevi jeb pašakceptēšana Kerolas Rifas izstrādātajā modelī par labizjūtu ir viens no galvenajiem komponentiem (Ryff, 1989, pēc Svences). Tāpēc būtu nozīmīgi izpētīt 20-30 gadu vecumposma intervālu, kad laika izjūtas rādītājos dominē nākotnes perspektīva, bet labizjūtas rādītājos personiskā izaugsme (Ruff & Singer, 2002). Pētījumi liecina, ka labizjūtas aspektā visvairāk pētīts 30-40 gadu vecuma intervāls, kas liecina par šī vecumposma aktualitāti pozitīvājā psiholoģijā (Bauer & McAdams, 2004). Šajā vecumposmā vērojama visaugstākā indivīda pašrealizācija un pašakceptēšana, kas norāda uz augstākiem labizjūtas rādītājiem. (Svence, 2009; Majors, Majore & Svence, 2008). Šim vecumam ir raksturīga tendence vairāk pievērsties tagadnes perspektīvai, jo salīdzinoši lielāks indivīdu skaits ir apmierinājuši savas dzīves pamatvajadzības (Ruff & Singer, 2002; Majors, Majore & Svence, 2008). Lai gan pozitīvā psiholoģija ir jauna zinātne (Svence, 2009), pētījumi par tās komponentiem, it īpaši labizjūtu, tiek aktīvi realizēti (Swencionis, Wylie-Rosett, Ginsberg, Cimino, Wassertheil-Smoller, Caban, Segal-Isaacson & Lent, 2013) (Moore, Beets, Mitchell & Bartholomew, 2012). Pētījumi pierāda, ka labizjūtas līmenis palielinās līdz ar vecuma pieaugumu (Shallcross, Floerke, Ford & Mauss, 2013), kas norāda uz nepieciešamību apskatīt tieši pieaugušo vecuma grupas, izpētot labizjūtas līmeni. Svence labizjūtas līmeņa paaugstināšanos skaidro ar psiholoģisko briedumu (Svence, 2009). Arī pētot laika izjūtu, Dž.D. Vebsters savā pētījumā analizējis respondentus sākot no 18 gadu vecuma, jo laika perspektīvas rādītāju objektīva izvērtēšana iespējama tikai pieaugušā vecumā (Webster, 2011). Ruffs un Singers pierādījuši, ka ir dzīves labizjūtas aspekti, kuri ar vecuma pieaugumu palielinās, bet ir arī tādi, kuri samazinās. Tas nozīmē, ka pieaugot pašakceptēšanas un autonomijas rādītājiem, samazinās personiskās izaugsmes un dzīves mērķu sajūta. Zinātnieki uzskata, ka 20 – 30 gados indivīdiem dominē nākotnes laika perspektīva, 30 – 60 gadu vecumā vairāk pievēršas tagadnei, bet 70 – 90 gadus veci indivīdi mēdz kavēties atmiņās par pagātni (Ruff & Singer, 2002, pēc Svences). Svence secinājusi, ka 30-40 gadu vecumposms ir visvairāk pētītais pozitīvajā psiholoģijā, jo teorētiski šajā vecumā, indivīdi ir spējuši realizēt sevi karjerā, ir apmierinājuši savas pamatvajadzības un tiecas pašrealizāju, kas liecina par to, ka labizjūtas rādītāji būs augstāki. Arī Latvijā veiktais pētījums pierādījis, ka šajā vecumposmā vērojama augstāka apmierinātība ar dzīvi (Majors, Majore & Svence, 2008). Laika izjūtas ietekme uz indivīda labizjūtu pētīta jau agrākos pētījumos, taču, galvenokārt, apskatīta konkrēti pagātnes (Strack, Schwarz & Gschneidinger, 1985) vai nākotnes (Butler, 1963) laika perspektīvā. Dž.D. Vebsters atzīmējis, ka lai novērtētu tagadnes perspektīvu, ir jāizvērtē balanss starp indivīda pagātnes un nākotnes uztveri. Veidojot jaunu laika izjūtas mērījumu skalu balstoties uz Zimbardo laika perspektīvas aptauju (ZTPI Zimbardo & Boyd, 1999), Dž.D. Vebsters secinājis, ka indivīdiem kuriem ir sabalansētāka laika izjūta, ir augstāki labizjūtas rādītāji. Zinātnieks to skaidro ar pozitīvu pagātnes un nākotnes uztveri (Webster, 2011). Pētījuma mērķis: Izmantojot zinātnisko literatūru un veicot kvantitatīvu pētījumu izpētīt, kāda ir laika perspektīvas rādītāju un psiholoģiskās labklājības izjūtas saistība divās pieaugušo vecuma grupās: pirmā grupa 20–30 un otrā grupa 30–40 gadi. Pētījuma jautājumi: 1. Kurš perspektīvas un psiholoģiskās labklājības izjūtas rādītājs ir lielāks pirmajā un otrajā vecuma grupā? 2. Kādas ir laika perspektīvas un psiholoģiskās labklājības izjūtas sakarības pirmajā un otrajā vecuma grupā? 3. Kādas ir laika perspektīvas un psiholoģiskās labklājības izjūtas atšķirības starp abām vecuma grupām? Pētījuma uzdevumi: 1. Analizēt jēdzienus par laika izjūtu un labizjūtu. 2. Analizēt problēmu par laika izjūtas saistību ar labizjūtu. 3. Izpētīt vecumposmu īpatnības pēc kritērija laika perspektīva un psiholoģiskā labklājības izjūta. 4. Empīriski izpētīt saistības starp vecuma grupām, laika perspektīvu un psiholoģiskās labklājības izjūtu. 5. Izdarīt secinājumus un interpretāciju. Pētījumā izmantotās metodes: 1. Teorētiskās metodes- zinātniskās literatūras analīze 2. Empīriskās metodes: a) Zimbardo laika perspektīvas aptauja (Zimbardo Time Perspective Inventory, ZTPI; Zimbardo & Boyd, 1999) Latvijā ZTPI adaptējis Aleksandrs Koļesovs LU, 2002 (Kronbaha alfa 0,84) b) Psiholoģiskās labizjūtas aptauja (Scales of Psychological Well-Being, Ryff, 1989) Latvijā adaptējušas K. Beijere un S. Blumberga, RPIVA (Kronbaha alfa 0,89) 3. Matemātiskās statistikas metodes – pētījuma datu apstrādei tika izmantota SPSS 18.00 versija Pētījuma priekšmets – saistība starp vecumposmu un psiholoģiskās labklājības izjūtas un laika perspektīvas rādītājiem