1.Laimes līgumu vispārīgs raksturojums
Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Salīdzinājumā ar to vienpusēji darījumi ir izplatīti ievērojami mazāk. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām (atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma), gan darbu izpildi, svešu leitu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai.1
Civillikums gandrīz pilnīgi veinveidīgi regulē līgumattiecības, nenodalot tās, ko nodibina fiziskas personas un tās, ko nodibina juridiskas personas. Taču, neapšaubāmi, dažas atšķirības pastāv no tā viedokļa, ka juridiskā persona savu gribu var paust vienīgi caur pārstāvjiem un tātad attiecīgi arī līgumu izpildei vajadzīgas fizisku personu darbības.
Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.2
Pants sniedz divis līguma jēdziena skaidrojumus. Pirmais no tiem ir vispārīgs, attiecināms ne tikai uz saistību tiesībām, bet arī uz jebkādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Šai līguma vispārējai definīcijai atbilst saderināšanās, laulība, starpvalstu vienošanās u.c.
Otrs līguma jēdziena skaidrojums uzsver to, ka saskaņotais gribas izpaudums ir vērsts uz saistību tiesību nodibināšanu Civillikuma 1401.panta izpratnē. Otrs skaidrojums neaptver vienošanās par tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu. To noslēgšanā tāpat jāievēro vispārējie noteikumi par līgumiem.3
Laimes līgumi ir vieno no ļoti daudzajiem līgumu veidiem, kas sastopami saistību tiesībās. To noslēgšanas tiesiskais pamats ir tāds pats kā citiem līgumiem.
Spēles, derības un izloze, kuru definīcijas dotas 2281., 2282. un 2285.pantā, ir saistītas ar civiltiesībām tādā nozīmē, ka to pamatā ir līgums, kura dalībnieki, paļaujoties uz laimi, cer iegūt kādu mantisku labumu. Rezultāts ir atkarīgs no gadījuma, laimes, un šādā sakarā līgumi ir vienlaicīgi arī riska līgumi. Atšķirībā no citiem līgumiem laimes līgumi nerada tiesiski aizsargātas saistības. Vēl vairāk, valsts negatīvi izturas pret spēlēm, kuras kvalificētas kā azartspēles, cenšas ierobežot un kontrolēt to izplatību.
Saskaņā ar “Azartspēļu un izložu likumu” Latvijā izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai kā uzņēmējdarbības veidam ir nepieciešama speciāla atļauja, licence. Ieeja azartspēļu namos ir atļauta tikai personām, kuras sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu.
…
