Secinājumi.
Balsoties uz pētījuma uzdevumiem un galīgo mērķa sasniegšanas rezultātiem, var izstrādāt tādus sēcinājumus:
1.Latvijas rubļa ieviešana apgrozībā, pēc Latvijas atjaunošanas statusa bija nepieciešama .
Sakarā ar to, ka Latvijā nebija pietiekams skaidras naudas zīmju daudzums apgrozībā, sākot ar 1992. gada 7. maiju Latvijas Republikas teritorijā laiža apgrozībā Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļus.
2. Fiksētas valūtas kursa stratēģijas izvēle ir pamatota.
Latvijas Bankas fiksētas valūtas kursa stratēģīju izvēle monetārās politikas īstenošanai ir pamatota, jo fiksēta valūtas kursa politika vēlama mazās valstīs ar atvērtu tautsaimniecību, kur ārējai tirdzniecībai ir ļoti liela nozīme. Mazāka tautsaimniecība ir atkarīga no pārmaiņām pasaules finanšu un preču tirgos, un tās iespējas ietekmēt šīs pārmaiņas ir ierobežotas. Latvija ir maza valsts ar atvērto tautsaimniecību, kur liela loma ir ārējai tirdzniecībai, jo no tā atkārīgā valsts ekonomika un nozīmīgākie ekonomiskie radītājī (tājā skaitā IKP, investīcijas, pirktspēju paritātes).
3. Lata piesaiste SDR valūtu grozam veicina to, ka lata kursa svārstības attiecībā pret katru grozā ietilpstošo valūtu ir mazākas nekā tad, ja lats būtu piesaistīts tikai vienai valūtai.
4.Lata reālais un nominālais efektīvais kurss tiek aprēķināts no 1993. gada beigām, kad tas ir vienāds ar 100.
5. Reāli efektīvais kurss izsaka lata vērtību pret citu valstu valūtām, parasti tiek izteikts ar indeksu.
6. Nominālais efektīvais kurss ir iekšzemes valūtas cena, kas izteikta ārvalstu valūtā arī tiek izteikts ar indeksu.
7. Reāli efektīvais kurss ir atkarīgs no valstu valūtu nominālā valūtas kursa, valūtu patēriņa cenu inflācijas, ekonomiskās situācijas, pirktspējas, kā arī no savstarpējam politiskām attiecībām.
8. Vislielākais nominālais efektīvais kursa indekss bija 2001. gadā, kad tas palielinājas no 1995. gadā vairāk nekā par 60%
9. Vislielākais reālais efektīvais kursa indekss bija 2008. gadā, kad tas palielinājas no 1995. gadā vairāk nekā par 55%.
…
