Ievads
Arājs ara kalniņā,
Avots tek lejiņā,
Netrūkst maizes arājam,
Ne ūdeņa avotam.
Es savam kumeļam
Tīras auzas ēsti devu,
Tīras auzas ēsti devu,
Tīr’ avota ūdentiņu.
Ūdenim jau no pasaules pirmsākumiem bija vadošā loma cilvēku dzīvē. Bez ūdens cilvēks nevar izdzīvot vairāk par dienu, jo tā trūkums izraisa nāvi. Ūdens dāvā mums dzīvību.
Pašlaik sabiedrībā dominē viedoklis, ka viss dabīgais ir pats labākais. Tāpat arī ar ūdeni. Nereti var dzirdēt, ka kādā mājā vai dzīvoklī ūdens ir netīrs, ar kādu dīvainu piegaršu vai smaržu. Tad mēs atceramies par avotiem – tīrā ūdens krātuvēm, par kuru esamību ir parūpējusies pati daba. Mūsu attīstīto tehnoloģiju gadsimtā, kad eksistē milzum daudz ūdens attīrīšanas iekārtu un ūdens filtru, neaizaug taciņas pie dzidrajiem avotiem, no kuriem ūdens smēla vēl mūsu senči. Jo cilvēks vienmēr tiecās pēc dabiskuma. Mēs nolēmām izpētīt jautājumus, kādi avoti ir populāri iedzīvotāju vidū un kāda ir to ūdens kvalitāte, vai šo avotu ūdeni var izmantot kā dzeramos ūdeni ikdienā.
Savā darbā mēs nolēmām izmantot sava dzimtā Latgales novada avotus. Izjtaujājot paziņas un radiniekus, mēs uzzinājām, no kādiem avotiem labprāt ņem ūdeni.
Uzreiz radās jautājums, vai valsts ir spējīga nodrošināt visiem iedzīvotājiem lētu augstas kvalitātes dzeramo ūdeni, izmantojot tikai vietējos resursus?
Darbam bija izvirzīti sekojoši mērķi:
1. noteikt Daugavpils iedzīvotāju vidū populāro avotu ūdens kvalitāti;
2. salīdzināt apsekoto avotu ūdens kvalitāti ar krāna dzeramā ūdens kvalitāti.
Darba mērķa sasniegšanai bija izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. izanalizēt literatūras avotus par avotiem;
2. sastādīt avotu un krāna dzeramā ūdens analīzes protokolu;
3. veikt ūdens ķīmisko analīzi pēc noteiktiem parametriem:
• pH;
• nitrātu daudzums;
• nitrītu daudzums;
• vara daudzums;
• dzelzs daudzums;
4. kartē atzīmēt pētamos avotus;
5. veikt pētījumu rezultātu analīzi.
Darba gaitā bija izvirzīta hipotēze, ka avotu ūdens kvalitāte ir tuva mājas krāna ūdens kvalitātei. Daugavpilī kopš 2001. gada darbojas ūdensgūtne “Ziemeļi”, kas savienoji ar ūdens padeves vadu sistēmu 13 artēziskos urbumus, kuru dziļums 76 – 160 m, un ūdens atdzelžošanas staciju. Daugavpils ūdensapgāde tiek īstenota tikai no pazemes avotiem[.
Darbā tika izmantotas šādas metodes:
1. literatūras apkopošana un analīze;
2. materiālu vākšana un sistematizēšana;
3. avotu ūdens analīze pēc protokola;
4. ūdens ķīmiskās analīzes noteikšana;
5. iedzīvotāju aptauja;
6. fotografēšana.
…
