Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumu par administratīvi teritoriālo iekārtu Latvijas Republika sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales.
Latgale (Latgola) – sens, savdabīgs kultūrvēsturisks novads Latvijas austrumos. Latgali no pārējās Latvijas šķir trīs upes: Daugava, Pededze un Aiviekste. Latgale ir arī robeža Latvijas austrumos – robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Latgales teritorijā pilnībā ietilpst pieci rajoni (Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes), bet daļēji – četri rajoni (Alūksnes, Daugavpils, Jēkabpils un Madonas). Laikā no 1920. līdz 1944. gadam Latgalē ietilpa arī Jaunlatgales (vēlāk Abrenes) apriņķis. No tā atdalīja un Krievijai pievienoja 1,2 tūkst. km2.
1.2. Latgales nosaukums
Vārds Latgale (Latgola, Latigola, Lotava, Lotva, Lotj…) ir senais Latgaļu cilšu apzīmējums 12. gs., kas šajā laikā sakrita ar teritorijas apzīmējumu, ko šīs ciltis apdzīvoja. Latgaļu valoda ir latgaļu cilšu valoda, kas tiek lietota latgaļu apdzīvotajos novados līdz 14-15. gs, kad nosaukumā parādās latviešu valoda, ir par pamatu latviešu valodas izveidei. Pašlaik lieto, lai apzīmētu latgaliešu/ latgaļu lietoto valodu un ir latgaliskās subetniskās identitātes elements. Vairākus gadsimtus šis nosaukums netika lietots aizstājot teritoriju ar Inflantiju, bet tautu ar Inflantiem vai vienkārši ar katoļiem, atdzīvināts latgaļu 1. atmodas gados 20. gs. sākumā.
1.3. Latgales teritorija
Latgales robežas nosaka mērķis, kādam nolūkam tiek lietots šis nosaukums. Kultūrvēsturiskā Latgales robeža ir Z no Daugavas līdz Aiviekstei Lubāna ezeram, Pededzei. Šī sapratne nodrošina vārda Latgale lietošanas semantisko jēgu.
Pēc 2. Pasaules kara veidojot rajonu administratīvo iedalījumu tika mainītas robežas un daļa Latgales nonāca Jēkabpils, Alūksnes un Madonas rajonos, bet Daugavpils rajonā tika iekļautas Augšzemes (Sēlijas) novada zemes. Administratīvajā nozīmē pašlaik ar Latgali saprot 6 administratīvos rajonus un 2 lielās pilsētas.
Reģionālās plānošanas mērķim pašvaldības izveidojušas plānošanas reģionu, kurā bez minētajiem Latgales rajoniem iekļaujas arī Jēkabpils.
Bez minētajām pieejām pastāv arī dabas ģeogrāfiskā, kura būtībā ir pārnacionāla un aptver blakus teritorijas apzīmējot ar vienotu nosaukumu.
1.4. Latgales pašvaldības
Latgalē kopā ir 174 pašvaldības - 7 rajonu (Balvu, Daugavpils, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes) pašvaldības, 2 republikas pilsētu (Daugavpils un Rēzekne) pašvaldības, 12 pilsētu (Balvu, Viļakas, Ilūkstes, Subates, Aknīstes, Jēkabpils, Viesītes, Dagdas, Kārsavas, Ludzas, Zilupes, Rēzeknes un Viļānu) pašvaldības, 3 novadu (Preiļu, Līvānu un Krāslavas) pašvaldības un 150 pagastu pašvaldība. Paredzams, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas realizēšanas pagastu pašvaldību skaits samazināsies, tām apvienojoties.
2. Ieskats vēsturē
Tagadējā Latgale jau kopš seniem laikiem ir latgaļu apdzīvota zeme. Daugava – sens, ērts tirdzniecības ceļš, tāpēc latgaļiem bija sakari ar romiešiem, bizantiešiem, arābiem. Latgales vēsture ir maz izgaismota, bieži sagrozīta vai noklusēta, un tam par pamatu ir ilglaicīga atšķirīgā teritorijas attīstība. …
