Tā bija latviešu pasaules uztvere un atveidošanas sistēma, ko veidoja savdabīgi filozofiski priekšstati. Vēsturiskā attīstības gaita, reālie dzīves apstākļi, nosacīdami īpatnējo latviešu tautas mentalitāti, veicinājuši arī ļoti savdabīgas mitoloģiskās sistēmas izveidi. Starp latviešu un antīko un austrumu zemju tautām vērojamas būtiskas atšķirības, kas atsaucas sabiedriskajā iekārtā un varas piederībā. Priekšstati par latviešu mitoloģiju sakņojas sabiedrībā , kura veidojusies no patstāvīgām un savdabīgām ciltīm – kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem. Latviešu mitoloģiju veido galvenokārt netieša rakstura avoti :
Senākās liecības sniedz arheoloģija, pēc tā dotajām ziņām var spriest, ka latviešu priekšteču dzīvē būtisku vietu ieņēmis fetišisms, totēmisms, uguns, Saules, Mēness, Pērkona kults;
Latviešu Indriķa hronikas;
Dažādi jezuītu ziņojumi;
Vācu muižnieku padoto ziņojumi;
Georga Manceļa sprediķu grāmata;
Zinātnieku sniegtie vēstījumi u.c.
Par Pērkona un citu debesu spīdekļu pielūgšanu, upurēšanu dažādām dievībām , ziņas sniegtas daudzos jezuītu ziņojumos un baznīcu protokolos. No šiem avotiem kopumā arī rodas ieskats par latviešu cilšu mitoloģiskajiem priekšstatiem, kuros dominē dabas un kosmogonisko parādību pielūgsme, personifikācija. Latviešu mītu izpētei loģisks un ticams materiāls rodams pasakās. Tajās ietvertas ziņas gan par augstākajām dieviem un mitoloģiskiem personāžiem, gan par zemāka līmeņa būtnēm, to attiecībām ar cilvēkiem, kas arī veido šo teiku galveno saturu. Bagātīgas liecības par latviešu mitoloģiju iegūstamas arī etnogrāfijā – priekšmetu formas, sarežģītie ornamenti un simboli, sadzīve liecina par mīta ciešo saikni ar reālo dzīvi. Par pašu senāko periodu – totēmismu un fetišismu rodams diezgan maz liecību. Atmiņas par totēmismu vērojamas pasakās par Lāčausi, ķēves dēlu Kurbadu, tautasdziesmās par cilvēku radniecību ar kokiem : meitiņa kā liepa, puisis kā ozols. Viena no senākajām mitoloģisko uzskatu formām ir maģija, ar kuras palīdzību cilvēki centās ietekmēt iedomātus pārdabiskus un augstākstāvošus spēkus – parādības un dažādas lietas. Maģija tiek saistīta gan ar dabas cikliem, gan ar cilvēka mūžu – dzimšanu, miršanu, kāzām, bērēm.…
