Latviešu profesionālās mūzikas pirmsākumi 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā

Darbā „Latviešu profesionālās mūzikas pirmsākumi 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā” ir apkopoti izcilāko tā laika komponistu darbi un īss dzīves apraksts, kas ļauj izprast tā laika specifiku un ieskatīties kā tapuši populārākie darbi, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām. Koru kultūras izaugsme, Pirmo vispārējo dziesmu svētku ietekme, Jāņa un Dāvida Cimžu, Vīgneru Ernesta, Baumaņu Kārļa veiksmīgās latviešu tautas apdares koriem radīja labvēlīgus apstākļus latviešu mūzikas turpmākai attīstībai. 19.gadsimta beigās latviešu vidū aizvien vairāk izplatījās kora dziesma. Komponisti rakstīja koriem, izstrādāja dziesmu rakstīšanas tehniku. Tieši tādēļ kora dziesma bija tā, kurā vispirms atklājās latviešu nacionālā stila elementi. Kad trešās atmodas sākumā tauta vēl neuzdrīkstējās dziedāt Baumaņu Kārļa „Dievs, svētī Latviju”, latvieši ar ciešu apņēmību dziedāja Jurjānu Andreja „Nevis slinkojot un pūstot”.
1.Laikmetam raksturīgākās iezīmes
Latviešu tauta nevar lepoties ar gadsimtiem senu profesionālo mūziku. Mūzikas vēsture aptver ļoti ilgu tautas mutiskās daiļrades attīstību, kas vistiešākajā nozīmē ir latviešu mūzikas kultūras pamats. Profesionālās mūzikas attīstības pirmajā posmā tautas mūzika veidojās tieši kā ekspluatējamās latviešu tautas kultūras cīņa pret valdošo vācu muižniecību.…