Latviešu stāvoklis vācu kundzības pirmajos trīs gadsimtos (13.-15.gs.)

12.gs. sākās Romas baznīcas un vācu feodāļu ienākšana Baltijā. Tā beidzās ar baltu un lībiešu cilšu iekļaušanu sv. Romas impērijā 13.gs. beigās. Iekarotajā teritorijā – Livonijā – katoļu baznīca ieguva valsts varu un nodibināja nežēlīgu feodāli koloniālu režīmu vietējo iedzīvotāju pakļaušanai.
Kristus mācības izplatīšanās Eiropā bija progresīva parādība un izsauca radikālas pārmaiņas, kuras īpaši skāra kultūru. Attīstījās arhitektūra (tiek celtas baznīcas), tajās jārada īpaša atmosfēra, kuru var panākt ar gleznām (attīstās māksla), dziedot garīgās dziesmas (mūzikas attīstīšanās), uzplaukst arī literatūra (sprediķi, dziesmu vārdi u.c.). Grāmatu drukāšanai arī dzinulis ir kristietība, sākas arī skolu atvēršanas laiks. Diemžēl mēs nevaram runāt par skolām, kuras būtu paredzētas latviešu bērniem, tādu vienkārši nav. Lai gan pirmā skola Latvijā (arī Baltijā) tiek atvērta jau 1211.gadā Rīgā, tā ir skola pie Doma baznīcas – Domskola. Tajā tiek izglītoti vāciešu bērni, šeit viņus māca par mācītājiem un misionāriem vietējo iedzīvotāju kristīšanai, kā arī ierēdņiem, rakstu darbu pratējiem, kas vajadzīgi iekarotā novada pārvaldīšanai.…