Vispirms es gribētu aplūkot Latvijas iedzīvotāju attieksmi kopumā par Latvijas iespējamo dalību Eiropas Savienībā. Statistikas dati, kurus šeit izmantošu, ir ņemti no “Latvijas fakti” aptaujas, kura datēta ar 2002. gada maiju.
Salīdzinājumā ar šī gada februāri, sabiedrība kļuvusi pozitīvāk noskaņota pret Eiropas Savienību. Katrs otrais aptaujas dalībnieks (48,9%) Eiropas Savienību kopumā novērtēja “drīzāk pozitīvi” vai “pozitīvi”, negatīvu attieksmi pret Eiropas Savienību kā organizāciju pauduši 41,8% aptaujāto (salīdzinājumam – februārī attiecīgi 41,4% un 46,9%). Aptauja atklāj arī interesantas tendences, pirmkārt, jaunieši pret Eiropas Savienību ir noskaņoti daudz pozitīvāk nekā gados vecāki cilvēki, tāpat arī, otrkārt, pozitīvāk ir noskaņoti cilvēki ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni. Treškārt, pilsētu iedzīvotāji Eiropas Savienību vērtē pozitīvāk nekā laukos dzīvojošie, un vienīgais Latvijas reģions, kur Eiropas Savienība tika vērtēta kritiski, ir Latgale. Uz jautājumu “Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?”, tad par iestāšanos Eiropas Savienībā 2002.g. maijā balsotu 41,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt pret Latvijas dalību šajā organizācijā balsotu 38,4% respondentu, pārējiem sava viedokļa vēl nav. Visticamākais, ka līdz tam laikam, kad Latvijā tiks rīkots referendums par iestāšanos ES, daļa no neizlēmīgajiem būs izšķīrušies par labu Eiropas Savienībai.
Manuprāt, no dalības ES un arī citās Eiropas un starptautiskajās organizācijās Latvija vairāk iegūst, nekā zaudē. Pirmkārt, Latvija var labāk aizstāvēt savas intereses ekonomikas sfērā un tirdzniecībā, otrkārt, veiksmīgāk veidot sakarus kultūras jomā, un, treškārt, veicināt starptautisko atpazīstamību, kas gan celtu valsts prestižu, gan padarītu Latviju pievilcīgāku tūristiem.
Eiropas Savienība ir dibināta uz demokrātiskiem principiem, tās pamatā ir cilvēktiesību aizsardzība, brīvība un tolerance. Piederība Eiropas Savienībai Latvijai
dos iespēju piedalīties svarīgu reģionālo un globālo lēmumu pieņemšanā, jo katrai ES valstij ir savi pārstāvji ES likumdošanas un citās institūcijās; tādējādi ikviena valsts proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam piedalās ES lēmumu pieņemšanas procesā.
…
