Visiem ir zināms, ka Latvija ir tranzīta valsts un ir bijusi tranzīta valsts no seniem laikiem. Kā zināms Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis starp Austrumiem un Rietumiem un viena no visperspektīvākām infrastruktūrām tranzītu kravu pārkraušanai – trīs ostas un labi attīstītu daļu no transporta infrastruktūras – dzelzceļu.
Liekas it kā Latvijai nebūtu nekādu šķēršļu attīstīties, ka valstij, kas pārkrauj un apkalpo tranzīta kravu plūsmu, kura iet no Krievijas uz Rietumiem un otrādi. Un tiešām kā liecina statistika par šiem neatkarības gadiem šī tendence pamatā īstenojas dzīvē. Vairāk nekā 50% no valsts nacionālā iekšprodukta ir attiecināma uz transporta un pakalpojumu nozares. Šajā nozarē apmēram 80% nodrošina kravu pārvešana, no kurām 90% ir kravas, kuras iet tranzītā no Krievijas.
Galvenās tranzītkravas, kuras iet caur Latviju ir nafta un tās produkti, tā ir ģenerālkrava. Tāpēc var apgalvot, ka nafta ir tās tranzīta kravas veids, kurā visvairāk ir ieinteresēts tranzīta bizness. Šinī jautājumā Latvija orientējas uz sava Austrumu kaimiņu – Krieviju, kuras politiskais un ekonomiskais stāvoklis tieši ietekmē naftas pārkraušanu Latvijā.
Mūsdienās kravu tranzītu caur Latvijas teritoriju nodrošina augsti attīstīta un sazarota transporta infrastruktūra, kurā ietilpst dzelzceļa, jūras, cauruļu un automobiļu transports, kā arī Latvijas ievērojamākie tranzīta nodrošinājuma objekti : Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas. Pie tam jāatzīmē, ka Ventspils un Liepāja ir jūras ostas, kuras ziemā nesasalst, bet Rīgas osta sasalst vidēji vienu reizi četros gados. Ventspils pilsēta ir lielākā naftas eksporta osta un ir savienota ar Krieviju ar diviem cauruļvadiem : viens priekš jēlās naftas transportēšanas, otrais naftas produktiem. Ostas apkalpojas ar plašu dzelzceļa tīklu, kurš savienots ar Krievijas dzelzceļu un citām valstīm.
Tranzīts nozīmē kravas pārvadājumus no nosūtīšanas vietas līdz saņemšanas vietai bez pārkraušanas starppunktos.
FAKTORI, KURI VAR IETEKMĒT TRANZĪTA PĀRTRAUKŠANU LATVIJAS TERITORIJĀ
Jebkura valsts, kurai ir tranzītvalsts statuss, objektīvo iemeslu dēļ neatkarīgi no tās vēlmēm vienmēr ir pakļauta citu valstu ārējo apstākļu ietekmei, kuras tieši nodarbojas ar kravu tranzītu. Šie apstākļi var būt kā ekonomiski, tā arī politiski. Jebkuri konflikti, revolūcija, varas maiņa, kari, dabas kataklizmas negatīvi spaidos tranzīta biznesu.
Politiskā situācija tīrā veidā spēlē vissvarīgāko lomu. Ja par piemēru mēs ņemsim Latviju, tad pārliecināsimies, ka Krievijas politika radikāli iespaido tranzītpārvadājumus caur Latviju, to līmeni un stāvokli. Ja politiskais stāvoklis starp abām valstīm ir mierīgs, ja Krievijai nav nopietnas pretenzijas attiecībā pret Latviju, tad naftas tranzīts tik veikts bez problēmām. Abas puses normāli strādā un sarunājas tā, lai abiem būtu izdevīgi.
Latvijai ir jāņem vēra šis fakts veidojot savu politiku, jo tranzīta pārvadājumi dod lielus ienākumus Latvijas budžetā. Valdībai ir jāveic elastīga politika ar Krieviju, lai nepareizi lēmumi neietekmētu valsts budžetu. …
