Lai varētu objektīvi novērtēt, kādi ir Latvijai sasitošie tiesību avoti pēc iestāšanās ES, vispirms ir jānoskaidro, kā tiek interpretēts jēdziens tiesību avots.
Jēdzienu tiesību avots lieto vairākās nozīmēs. Plašākā nozīmē tas tiek izskaidrots kā iemesli, kas ietekmējuši kādu tiesību normu rašanos noteiktā laika periodā. Jurisprudencē tiesību avoti tiek uztverti kā vispārpieņemti, publiskās varas atzīti tiesību normu formu kopums. Tiesību avoti ir viss, ko var pielieto tiesību normu piemērošanas procesā un kuriem ir juridiski sasitošs raksturs.
Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Kopienā, par saistošiem kļuva Sekojoši tiesību avoti: Primārie tiesību akti, Sekundārie tiesību akti, ES noslēgtie starptautiskie līgumi, Lēmumi, Ieteikumi un Atzinumi, Eiropas Kopienas Tiesas un Eiropas Kopienas I instances tiesas judikatūra jeb tiesu prakse.
Primārie tiesību akti
Primārie tiesību akti ietver tiesību normas, kas rada tiesisko pamatu ES darbībai. Tā kā ES veidota kā starpvalstu organizācija, primārie tiesību akti pastāv starpvalstu līgumu formā. Svarīgākie no primārajiem tiesību aktiem ir Kopienu dibināšanas līgumi ar visiem protokoliem un pielikumiem un Līgums par Eiropas Savienību, kā arī līgumi starp dalībvalstīm, kuri groza dibināšanas līgumu tekstus.
Dibināšanas līgumos ir noteikts, no kuru jomu tiesiskās regulēšanas dalībvalstis atsakās par labu ES institūcijām un kurās jomās ES institūcijas nedrīkst darboties. Kā pamatprincips ir saglabāta dalībvalstu kompetence darboties neatkarīgi visās jomās, izņemot tās, kurās ar dibināšana līgumiem agrākā valsts kompetence tiek nodota pārnacionālajām ES institūcijām.
Primārajiem tiesību aktiem ir augstāks juridiskais spēks nekā citiem Eiropas tiesību avotiem. Tie ir vienīgie tiesību akti, kuri nepastarpināti pauž ES gribu.…