IEVADS
Latvijas tautsaimniecības attīstības mērķis ir tautas labklājības paaugstināšana. Lai to sasniegtu, ir jāražo produkcija, jāsniedz pakalpojumi un jāatrod kāds, kas saražoto produkciju un pakalpojumus nopērk un par tiem samaksā ne mazāk, bet vairāk, nekā iztērēts to ražošanai. Šajā aspektā nav īpaši svarīgi, ko ražot un kādus pakalpojumus piedāvāt, tas ir, kāda ir tautsaimniecības nozaru struktūra procentos. Galvenais, lai to kādam vajadzētu. Lai tā būtu, precei un pakalpojumiem jābūt derīgiem, lētiem un kvalitatīviem.
Maza valsts nevar visu savām vajadzībām saražot pati, tāpēc tai jāatver tirgus citu valstu ražotājiem, tas rada konkurenci iekšējā tirgū, spiež pazemināt cenu un uzlabot kvalitāti. Savukārt sev piemērotus produkcijas un pakalpojumu veidus Latvija var ražot vairāk, nekā pieprasa vietējais tirgus, tāpēc jāmeklē citi tirgi.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu tautsaimniecības stabilizācijā un strukturālo reformu īstenošanā. Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgstošu un stabilu ekonomisko izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko un sociālo attīstību.
Ņemot vērā Latvijas ierobežoto iekšējo tirgu, Latvijai ir vitāli svarīgi realizēt liberālu ārējās tirdzniecības politiku, kas dod iespēju konkurētspējīgām nozarēm efektīvi izmantot to priekšrocības starptautiskajā tirgū.
Autora izvēlētais studiju darba temats ir “Latvijas ārējās tirdzniecības loma ekonomikā”. Tādējādi studiju darba mērķis ir izpētīt galvenos aspektus, kas raksturo ārējās tirdzniecības lomu ekonomikas procesos.
Savukārt, studiju darba uzdevumi ir sekojoši:
1. Raksturot eksporta un importa ekonomiskos principus.
2. Analizēt Latvijas ārējās tirdzniecības statistiskos rādītājus.
3. Analizēt valsts atbalstu ārējās tirdzniecības atbalstīšanā un regulēšanā.
4. Dot secinājumus un izvirzīt priekšlikumus ārējās tirdzniecības situācijas pilnveidošanai Latvijā.
Lai realizētu kursa darba mērķi autors izmanto dažādus literatūras avotus, kas visvairāk raksturo ārējo tirdzniecību Latvijā – Centrālās Statistikas biroja datus, teorētiskos viedokļus par ārējās tirdzniecības ekonomisko nozīmi, kā arī laikrakstus, kuros tiek raksturoti minētie procesi.
1.ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS EKONOMISKAIS PAMATOJUMS
Starptautiskā tirdzniecība, kuras pamats ir starptautiskā darba dalīšana un specializācija, būtiski iespaido pasaules ekonomisko attīstību. Panākumi vai neveiksmes šinī jomā regulē valstu ekonomisko attīstību, bieži vien ir likteņnoteicējs valstu ekonomikas augšupejā vai lejupslīdē.
1.1. EKSPORTA EKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS
Visupirms jāatšķir produkcijas eksports un pakalpojumu eksports, ņemot vērā, ka maksas pakalpojumi pēc sava ekonomiskā raksturojuma ir preces.
Produkcijas eksports. Tas, pirmkārt, ir dotajā valstī ražotās uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu produkcijas izvešana un realizācija ārzemēs; otrkārt, produkcijas realizācija iekšzemē izvešanai. Ārējās tirdzniecības prakse ir variantiem bagāta. Eksportētājs ir parasti vietējā firma, kas produkciju izved saskaņā ar ārzemju partnera pasūtījumu, noslēgtu līgumu. Ar eksportoperācijām var nodarboties gan uzņēmums ražotājs, gan starpnieks. Pašmāju uzņēmējsabiedrība var produkciju nosūtīt savām ārzemju filiālēm un meitas uzņēmumiem. Eksportētāja partneri ārzemēs var būt ražojošie uzņēmumi (izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas, pusfabrikātu, komplektējošo detaļu, iekārtu, mašīnu eksports), vairumtirgotāji, retāk mazumtirgotāji. Sīkeksportu mēs jau raksturojām. Plašākā mērogā produkcijas eksports īstenojas ar šopingtūrisma starpniecību. Tā objekts ir plaša patēriņa preces, lietotas automašīnas.
…
