1943.gada 26.februārī SS Galvenā pārvalde Berlīnē izsūtīja pavēli par 15. LATVIEŠI SS BRĪVPRĀTĪGO DIVĪZIJAS formulēšanu:
1)SS reihsfīrera pavēles izpildīšanai pēc vienošanās ar Augstāko SS un policijas vadītāju austrumzemē tiek pavēlēts Ostlandes reihkomisariātā uzstādīt, skaitot ar 1943. gada 25. latviešu SS brīvprātīgo divīziju(15.Lett.SS Freiw. Div)
2) Par vienību iedalījumu un apbruņojumu tiks izdota atsevišķa pavēle
3) Uzstādīšanas štāba komandieri, SS brigādefireram Hanzenam ir divīzijas komandiera tiesības. Viņš ir atbildīgs par divīzijas uzstādīšanu un apmācīšanu.
4) Virsniekus, apakšvirsniekus un kareivjus iesauca un iedala divīzijā Augstākais SS un policijas vadītājs Austrumzemē.
6) Pavēļu valoda latviešu.
10) Ietērps ir ieroču SS. Līdz turpmākam apkakles labās puses zīmotne ir bez SS zīmēm, kreisās puses zīmotne ar SS dienesta pakāpju apzīmējumiem. Ieroču SS Apgādes galvenās pārvaldes Organizācijas nodaļas piesūtītie vienību skaitliskā stipruma norādījumi līdz turpmākam kā vadlīnijas.
11) 15. Latvieši SS brīvprātīgo divīzija ir padota SS Valdības galvenajai pārvaldei.
12) Papildinājumu vienību uzstādīšanai savlaicīgi seko sevišķa pavēle.
Pavēles 10. punkts jau pašā divīzijas veidošanas sākumā tika pārkāpts. No noliktavām tika saņemti formas tērpi ar SS zīmēm un apkakles, un šādās formās jauniesauktie tika ietērpti.
SS rūnu zīmju nēsāšana uz apkakles zīmotnēm bija tā saukto klasisko ieroču SS divīzijas privilēģija, kuras tika komplektētas no ”āriešu kontingenta”. Šo rūnu zīmju nēsāšana Austrumeiropas ieroču SS vienību karavīriem tika uzskatīta par formas tērpa nēsāšanas pārkāpumu, tiesa, vairākuma gadījumu tomēr šo pārkāpumu centās neievērot. Ārzemniekiem un ieroču SS jauktajās divīzijās tika ieviestas atšķirīgas zīmes. Vēlāk 19. latviešu divīzijas SS zīmju vietā apkakles labajā pusē nēsāja ugunskrustu, 15. divīzija – Latvijas armijas saulītiPati SS uniforma un ekipējums gandrīz neatšķīrās no vērmahta vienību zaļganpelēkā ietērpa. …
