Pēc Varšavas pakta un Padomju Savienības sabrukuma Latvija, tāpat kā citas neatkarību atguvušās valstis, sāka meklēt savu vietu starptautiskajā vidē, lai nodrošinātu savas valsts neatkarības neatgriezeniskumu un drošību. Latvija izvēlējās pretējās alianses stratēģiju. Tā kā NATO ir vienīgā organizācija, kura sniedz arī stingrās drošības (hard security) garantijas, Latvija pauda vēlmi iestāties NATO. „NATO šodien vairs nevar uzskatīt tikai par kolektīvās aizsardzības organizāciju. Tā jāuztver arī kā vērtību alianse. NATO ir kļuvusi par kaut ko lielāku. Tā atspoguļo ne tikai varu, ko rada militārs spēks; tā atspoguļo arī cilvēciskas vērtības, kā visaugstāko starp tām ierindojot cieņu pret cilvēku. Tāpēc Latvijas lēmums pievienoties NATO vienlaikus ir balstīts gan uz pragmatismu un ideāliem, gan uz teritorijas aizsardzību un kopīgu mērķi.
Latvija ir pārliecināta, ka mūsu valsts dalība NATO veicinās visa Baltijas jūras valstu reģiona drošību un labklājību. Būdama NATO dalībvalsts Latvija sekmēs konstruktīvas partnerattiecības šajā reģionā. Latvijas ieguldījums NATO ir vienlaikus arī ieguldījums Alianses Eiropas dimensijā, ieguldījums Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstībā.
Atsākot savu neatkarības ceļu, Latvija izvēlējās pretējās alianses stratēģiju, kas nozīmē mazas valsts mēģinājumus meklēt un iegūt citu valstu/savienību atbalstu laikā, kad mazās valsts intereses ir pretnostatītas lielvaras interesēm. Mazas valsts spēks slēpjas tās spējā aktīvi darboties starptautiskajās organizācijās. Piemēram, tādas valstis kā Dānija, Norvēģija, pat Zviedrija ir pasaulē pazīstamas tikai ar aktīvu starptautisko darbību. Bez tam valsts spēj nodrošināt savas kultūras, valodas, tradīciju turpināšanu tikai tad, ja šī valsts eksistē, citiem vārdiem sakot, ja tā ir drošībā. Un NATO ir drošības garants. Tātad Latvijai ir svarīga līdzdalība NATO.
Es izvēlējos tematu „Latvijas gatavošanas dalībai NATO 1998-2004. gadā”, jo Aukstajam karam beidzoties, izmainījās ne tikai pasaules karte, bet arī pasaules politiskās, ekonomiskās attīstības un drošības konteksts. Tāpēc Latvijai iespējami īsākā laikā valsts varas līmenī bija jāpārorientējas, lai spētu īstenot valsts īstermiņa un ilgtermiņa intereses, saskaņojot tās divpusējo un daudzpusējo attiecību uzdevumu elastīgas mijiedarbības kontekstā. Tagad Latvija ir NATO dalībvalsts, kura ir darījusi daudz, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku integrācijas līmeni Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, lai būtu vispusīgi gatava dalībai tajā. Tāpēc Latvija ir bijusi iesaistīta visos NATO projektos un iniciatīvās, kas atvērtas NATO partnervalstīm un kandidātvalstīm jau kopš 1991.gada. …
