SECINĀJUMI
Pašlaik ir vērojama vispārēja pasaules ekonomiskā integrācija. Ir izveidojušies vairākas lielas valstu organizācijas un savienības, kas realizē un kontrolē starpvalstu ekonomiskās attiecības. Šo organizāciju un savienību galvenais mērķis ir veidot vienotu ekonomisko sistēmu, lai radītu visiem šī tirgus dalībniekiem vienādas iespējas, tā veidojot godīgu konkurenci, un izvārīties no jebkāda veida diskriminācijā.
Ekonomiska integrācija ir pakāpeniska ekonomisko robežu likvidēšana starp dalībvalstīm, līdz ar to valstu ekonomiskās sistēmas sāk darboties kā viena vienība. Veidojas starptautiskās ekonomiskās attiecības starp dažādām valstīm un valstīm, kas ir iesaistītas šai procesā, ir jādarbojas kā vienai vienībai.
Pirms iestāšanās un pēc iestāšanās periodā kā viens no galvenajiem labumiem, ko no Eiropas Savienības iegūst Latvijas iedzīvotāji, tiek uzsvērts pieaugošais atbalsts, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu.
Jāsecina, ka Eiro ieviešana nodrošina sekojošas priekšrocības: lielāku ekonomisko stabilitāti Latvijā. Dalība eirozonā ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem par valsts parādu. Ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai kopumā nosedz eiro ieviešanas izmaksas jau pirmajā gadā. Tomēr kā mīnus jānorāda tas, ka Latvijai būs jāiegulda nauda glābšanas fonda kapitālā, kā arī Latvija vairs nevar īstenot autonomu monetāro politiku.
Kopumā var secināt, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas iezīmes. Pozitīvais rezultāts: lata piesaiste eiro - valūtas kursa stabilitāte; jauni tirgi; atvērts ES tirgus, un līdz ar to ātrāka un vieglāka robežu šķērsošana, kas attiecas kā uz preču tirdzniecību, tā tūrismu, un aktivizē uzņēmēju darbību; lielāka Latvijas atpazīstamība; iespēja izmantot ES fondu līdzekļus; ārvalstu investīciju piesaiste; likumdošanas sakārtošana, arī iespēja ietekmēt ES procesus.
Starp negatīvajiem faktoriem: resursu sadārdzināšanās; dažādu izmaksu (piemēram, darba un vides aizsardzības) pieaugums; pastiprināta darbaspēka aizplūšana; patstāvības zaudēšana dažādu lēmumu pieņemšanā; konkurences saasināšanās starp vietējiem ražotājiem - īpaši, mazajiem uzņēmumiem - un lielajām ārvalstu firmām.
…
