Tirgus ekonomiku var raksturot kā sociāli orientētu saimniecību, ko papildus regulē valsts. Milzīga nozīme gan pašā tirgus attiecību struktūrā, gan to regulācijas mehānismā ir budžeta sistēmai. Tā ir neatņemama tirgus attiecību sastāvdaļa un vienlaikus svarīgs valsts politikas īstenošanas instruments. Tas ir kā koordinējošais centrs, kurš tirgus ekonomikas stihiskā rakstura apstākļos bieži atbalsta valdību ar nepieciešamo palīdzību, t.i. budžeta subsīdijas un valsts garantijas. Nodrošina vairāk vai mazāk pārējo posmu normālu funkcionēšanu finansu sistēmā.
Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu, izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam. Budžets izklāsta valsts finansu stratēģiju, atklāj valsts ekonomiskus mērķus un veidus, kādos tiek plānots tos sasniegt.
Budžeta deficīts ir kopējo ieņēmumu un izdevumu starpība, tomēr ja ieņēmumi pārsniedz izdevumus noteiktajā laika periodā, veidojas budžeta pārpalikums. Budžeta deficīts ir viens no valsts ekonomiskā stāvokļa galvenajiem rādītājiem, tāpēc šai problēmai tiek pievērsta liela uzmanība. Budžeta deficīts atspoguļo zināmas izmaiņas nacionālajā ekonomikā, fiksē šo izmaiņu rezultātus. Deficīts ir arī svarīgs valsts stabilitātes rādītājs ārvalstu investoru acīs, jo augsts budžeta parāds var izraisīt kapitāla aizplūšanu, kas savukārt var apdraudēt valūtas stabilitāti.
Ekonomikas augšupeja ir bīstams laiks, jo tad, kad ekonomikā sāksies lejupslīdošā fāze, saruks arī nodokļu ieņēmumi, pieaugs izdevumi, var palielināties sociālo, bezdarba pabalstu slogs. Šis risks ir iemesls, kāpēc uzplaukuma periodā valstij jācenšas dzīvot bez deficīta – pretējā gadījumā, iestājoties krīzei, deficīts pieaugs līdz katastrofāliem apmēriem.
Šajā darbā tiek apskatīti budžeta deficīta veidošanas iemesli, tā segšanas metodes, tiek raksturota situācija Latvijā un Eiropas Savienības valstīs. …
