Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas ražošanas procesā izmanto vienu no retajiem Latvijas dabas resursiem – zemes auglības potenciālu, kas apvienojumā ar darbaspēku, kapitālu, vadītspēju var dot jūtamu ieguldījumu valstī ražotajā iekšzemes kopproduktā. Iepriekš minētā iemesla dēļ svarīga nozīme ir lauksaimniecības produktu ražošanas attīstībai Latvijā.
Kursadarbā sīkāk tiks apskatīti tādi lauksaimnieciskās ražošanas veidi kā piensaimniecība un cukura ražošana. Pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un zemnieku ieinteresētībai, aizvadītajā gadsimtā piena lopkopība izveidojās par galveno lauksaimniecības nozari. 1998.gada Lauksaimniecības attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru lauksaimniecības nozari, kurai ir lielas potenciālas iespējas, lai palielinātu ražošanas apjomu un attīstītu eksportu. Piensaimniecība arī tagad ir prioritāra nozare, jo tā kā viena no lielākajām lauksaimniecības nozarēm saņem ievērojami lielāku atbalstu nekā pārējās nozares. Piena ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaproduktā ir 30%. Pārvarot dažādas problēmas, kas saistītas ar piena ražošanu, jācenšas šis rādītājs saglabāt, kā arī jācenšas pēc iespējas vairāk izmantot potenciālās iespējas, kas saistītas ar šo lauksaimniecības nozari.
Runājot par cukura ražošanu, ar to saistītās problēmas ir ievērojami mazāk nekā ar piensaimniecību saistītās. Cukura ražošanas problēmas galvenokārt saistās ar cukurbiešu iepirkšanas, pārstrādes izmaksām, cukura augstajām cenām, jo nav pietiekams valsts atbalsts šai lauksaimniecības nozarei. Cukura ražošanas problēmas ir aktuālas, jo svarīgi ir, lai cukura pārstrādes uzņēmumi ražošanas procesā izmantotu Latvijā saražotu cukuru. Tas ir pozitīvs rādītājs Latvijas tautsaimniecības attīstībā, jo tādējādi tiek palielināts Latvijas iekšzemes kopprodukts.
Vairāk nekā divus gadus Latvija aizstāvēja un pamatoja savu pozīciju sadaļā “Lauksaimniecība”. Latvijas valsts neapdomīgi realizētās lauksaimniecības politikas un iekšējā tirgus neizsargāšanas rezultāts ir tāds, ka šajās sarunās par iestāšanos ES Latvijai bija visai sarežģīti pamatot pieprasītās piena un cukura ražošanas kvotas. Tomēr Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir ļoti svarīgi, lai iestājoties ES tiktu piešķirts pietiekošs ražošanas kvotu apjoms. Rodas dažādi jautājumi, kas saistīti ar šo integrāciju, kā piemēram, vai Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji spēs izturēt konkurenci, vai viņus nesagaida izputēšana, kā šī integrācija ietekmēs cenas un tml. Kursadarbā tiks sīkāk apskatīta situācija, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos ES. Tā kā Latvija gatavojas kļūt par ES dalībvalsti, tad pašreiz tas ir ļoti aktuāls jautājums. Kursadarbā tiks apskatīs arī valsts atbalsts piena un cukura nozares stabilizācijai, ražošanas modernizācijai, kas ir svarīgs jautājums Latvijai integrējoties ES. Bez valsts atbalsta lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem būtu grūti strādāt atbilstoši ES noteiktajiem standartiem un konkurēt ar ES lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Dažām lauksaimniecības nozarēm gan šis atbalsts nav pietiekams. …
