Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir izcili nozīmīga vieta. Tā tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta un vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, bet nekad cilvēkus nav atstājusi vienaldzīgus.
Plašākā nozīmē- ne vien ekonomiskā, bet arī kultūrvēsturiskā un politiskā- nauda uzskatāmi atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Tā bieži vien satur unikālu, nekur citur neatrodamu vizuālo vai precizējošu informāciju par reiz dzīvojušu valdnieku un personu likteņiem, seniem vēstures notikumiem, bojā gājušiem arhitektūras un kultūras pieminekļiem vai vienkārši konkrētās valsts simboli.
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Valdībai bija jāsāk darboties bez rīcības kapitāla un pieredzes valsts finansu radīšanā. 1918. gada beigās apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, cara naudas rubļi un kapeikas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes. Finansu ministrs 1918. gada 11. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu: 1 cara rublis = 0,8 ostrubļi = 1,25 Domes rubļi.
Ar zeltu nodrošināta nauda. Neatkarīgās Latvijas Republikas pirmā valūta bija Latvijas rublis. Pēc Pirmā pasaules karā tam tika noteikta zelta bāze – 0,058 g tīra zelta vienā rublī. Latvijas rublis grūtajos kara apstākļos, lai cik dīvaini tas liktos, bija konvertējama un ar zeltu nodrošināta valūta. Tās stabilitāti garantēja toreizējā Latvijas Krāj- un kredītbanka, kura pildīja centrālās bankas funkcijas. Latvijas Banka tika nodibināta ar LR Ministru kabineta 1922. gada 19. septembra lēmumu. Kā emisijas banka savu darbību tā sāka 1922. gada 1. novembrī ar statūtu fondu 10 miljonu latu. (Ē. Vēciņš – Naudas lietas: Skaidrojošā vārdnīca. – R., Zvaigzne –1993.g. – 79. lpp.)
Kad sākās lata emisija? Lats kā nacionālā naudas vienība tika laists apgrozībā, pamatojoties uz 1919. gada 16. jūlija likumu un attiecīgiem “Noteikumiem par naudu”, kurus apstiprināja 1922. gada 3. augustā. Saskaņā ar noteikumiem, Latvijas naudas sistēmas pamatā bija zelts, un naudas vienība – lats (Ls) – saturēja 0,2903226 gramus tīra zelta. Lata simto daļu nosauca par santīmu (s). …
