Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana
Jau 1988.gadā Latvijā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1990.gadā pieņemtajā likumā „Par bankām” tika deklarēts, ka republikas bankas ir juridiskas personas, kas balstās uz Latvijas PSR likumiem un saviem statūtiem un noteica, ka tiek atjaunota Latvijas Banka, kā centrālā banka ar visām šim statusam atbilstošām funkcijām.
Lai sekmīgi atbrīvotos no padomju varas un atgūtu pilnīgu neatkarību, liela nozīme bija nacionālās valūtas atjaunošanai Latvijā. Vajadzēja nodrošināt darbaspēka un preču tirgu ar vietējiem naudas resursiem. Tāpēc 1990.gada 31.jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma un Bankas padomei uzdeva sagatavot lēmumu „Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu”.
Kaut gan latviešu tauta, kas beidzot bija atguvusi savu neatkarību, ar nepacietību gaidīja lata atgriešanos, tā veiksmīga laišana apgrozībā bija ļoti sarežģīta un riskanta procedūra, jo bija nepieciešams panākt, lai lats strauji iegūtu iedzīvotāju nedalītu uzticību, ko apgrūtināja PSRS rubļa esamība. Rubļa atdalīšanas sekas bija grūti prognozējamas. Vēl viens nosacījums stabila lata iegūšanai bija inflācijas novēršana, tādēļ tika emitēta Latvijas Republikas pagaidu nauda – Latvijas rublis, kas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis nonāca apgrozībā 1992.gada 7.maijā paralēli bijušās PSRS Valsts bankas un Krievijas Centrālās bankas naudas zīmēm.
Iesākumā reforma tiešām mazināja inflāciju, tomēr, sakarā ar inflācijas attīstība Krievijā un Ukrainā, rubļu piedāvājums strauji auga un apdraudēja naudas apgrozību Latvijā. Tāpēc ar 1992.gada 20.jūliju Latvijas rublis kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā un sākās bezmonētu periods, jo mazākā vienība bija Latvijas rublis, un turpinājās tik ilgi līdz 1993.gada 25.martā apgrozībā parādījās 1 lata monētas.
Latvijas rubļus no apgrozības izņēma 1993.gada 18.oktobrī.
…
