Latvija bija viena no pirmajām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kas uzsāka daudzlīmeņu pensiju sistēmas ieviešanu un pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa uz kapitāla uzkrāšanas principiem balstīto nefondēto paaudžu solidaritātes pensiju shēmu.
Pensiju reforma bija nepieciešama vairāku iemeslu dēļ:
Vecā sistēma neatbilda tirgus ekonomikas apstākļiem. Līdz tam pastāvošā pensiju sistēma neatbilda jaunajiem - tirgus ekonomikas principiem un līdz ar to vairs nespēja funkcionēt.
Cilvēki nebija ieinteresēti maksāt nodokļus, jo pensijas apmērs nebija atkarīgs no iemaksu apjoma. Pensiju lielums bija atkarīgs no darba stāža un nevis no veikto iemaksu apmēra. Lai strādājošais iegūtu tiesības uz pensiju, pietika ar to, ja darba devējs veica iemaksas atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai.
Zemais pensionēšanās vecums un straujā sabiedrības novecošanās. Pensiju sistēmas reformas nepieciešamību noteica arī sabiedrības straujā novecošanās. Pastāvot šādai demogrāfiskai situācijai, nākotnē nepietiktu naudas līdzekļu pensiju izmaksai. Latvijā ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā apvienota katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte. Pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem. …