Latvijas pilsoņa starptautiskie cilvēktiesību aizsardzības mehānismi

Apgūstot konstitucionālo tiesību kursu, interesanta un reizē arī sarežģīta man šķiet tēma par starptautiskajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem. Tieši tāpēc izvēlējos šo tēmu, aplūkojot to kontekstā ar mūsu valsti.
Man šis temats šķiet aktuāls tāpēc, ka starptautiskajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem mūsdienu nestabilajos politiskajos apstākļos, kas pavada jaunizveidoto Latvijas Republiku, ir svarīga nozīme.
Jautājums par pilsoņu brīvībām un tiesībām ir atradis ievērību konstitucionālajos likumos atsevišķu deklarāciju veidā. 19.gs. konstitucionālajās valstīs indivīda – pilsoņu tiesības bija ne vien ierakstītas konstitūcijās, bet tika noregulētas arī likumos (piemēram, par personas neaizskaramību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, preses brīvību u.c.) un tās tika ievērotas valsts politiskajā dzīvē.
Vēlētos atšķirību starp cilvēka tiesībām un pilsoņu tiesībām ieskicēt nelielā shēmā.

INDIVĪDA TIESĪBU JĒDZIENS

Indivīda tiesību jēdziens sākumā tika formulēts kā dabisko jeb iedzimtu tiesību jēdziens. Jau viduslaikos nospiesto zemnieku vadoņi revolucionāru kustību laikmetos ir sludinājuši visu cilvēku dabisko vienlīdzību un, pie tam, atsaukušies uz tā laika neapšaubāmu autoritāti – Bībeli. …