Latvijas reģionu attīstības problēmas

Katras valsts sekmīgai attīstībai ir nepieciešama efektīva reģionālā politika. Lai to izstrādātu pēc iespējas labāku, kā arī redzētu vai šī politika nes augļus tiek veikti pētījumi, no kuriem mēs varam spriest par Latvijas ekonomisko situāciju arī ES līmenī. Reģionālā politika palīdz virzīt tādas tautsaimniecības nozares kā lauksaimniecību, zivsaimniecību, enerģētiku, transportu, kā arī citas valstij svarīgas jomas.
Izmantojot dažādus kritērijus mēs valsts teritoriju varam sadalīt vairākos reģionos. Reģions – jebkura liela zemes virsmas daļa, kura pēc fiziski ģeogrāfiskām īpašībām vai cilvēka darbības rakstura ir atšķirīga no apkārtējām teritorijām. Izšķir divu veidu kritērijus: normatīvos un analītiskos.
Lai attīstītos reģioni, tiek pielietota reģionālā politika. Reģionālā politika – saskaņotu un organizētu pasākumu kopums attīstības nodrošināšanai visā valsts teritorijā. Reģionālās politikas veidošanā un īstenošanā var iadalīt 5 fāzes:
Reģionālo problēmu identificēšana un definēšana;
Politikas mērķu noteikšana, ja iespējams, ar kvantitatīviem rādītājiem, raksturojot vēlamos rezultātus;
Stratēģijas noteikšana;
Izmantojamo līdzekļu izvēle;
Politikas novērtēšana;
[3,23.lpp.]
Reģionālo politiku mēs varam iedalīt sīkāk:
Reģionālā makropolitika.
Reģionālā mikropolitika
Reģionālā makropolitika ietver:
Dažādus reģionāli diferencējošus pasākumus un līdzekļus nodokļu politikas ietvaros, kā arī ieņēmumu politiku;
Reģionāli diferencējošus monetārās politikas pasākumus un līdzekļus, piemēram, kredītu atvieglojumu piešķiršanu depresīvajos reģionos;
Reģionāli diferencējošus pasākumus un līdzekļus ārējās tirdzniecības jomā, piemēram, ierobežojumus atsevišķu preču vai preču grupu ievešanai valstī, ja šīs preces ražo attiecīgās valsts depresīvajos reģionos.…