Latvijas Republikas attiecības ar Lietuvas R... / ID: 164923

5,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:164923

Автор: MC2 (11)

Оценка:

Опубликованно: 30.05.2022.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 16 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2016–2020 гг.
2021–2025 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	4
1.	LATVIJAS REPUBLIKAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS DIVPUSĒJĀS ATTIECĪBAS	5
1.1.1.	Latvijas Republikas vēstnieki Lietuvā	5
1.1.2.	Lietuvas Republikas vēstnieki Latvijā	5
1.2.	Parlamentārā sadarbība	5
1.3.	Sadarbība ekonomikā	6
1.4.	Enerģētikas un gāzes tirdus	6
1.5.	Sadarbība aizsardzības jomā	7
1.6.	Sadarbība iekšlietu jomā	9
1.7.	Pārrobežu un pašvaldību sadarbība	10
1.8.	Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām	12
1.8.1.	Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju Baltu balva	12
1.9.	Sadarbība izglītības un kultūras jomā	13
2.	LATVIJAS REPUBLIKAS UN IGAUNIJAS REPUBLIKAS DIVPUSĒJĀS ATTIECĪBAS	15
2.1.	Diplomātisko attiecību vēsture	16
2.1.1.	Igaunijas Republikas vēstnieki Latvijas Republikā	16
2.1.2.	Latvijas Republikas vēstnieki Igaunijas Republikā	16
2.2.	Sadarbība ekonomikā	16
2.3.	Sadarbība izglītības jomā	17
2.3.1.	Latvijas un Igaunijas augstskolu sadarbība	17
2.4.	Sadarbība kultūras jomā	19
2.4.1.	Valodu balva	19
2.5.	Sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā	20
2.6.	Sadarbība aizsardzības jomā	22
2.7.	Sadarbība transporta un sakaru jomā	22
2.8.	Pārrobežu sadarbība	23
3.1.	Baltijas Asambleja	25
3.2.	Baltijas Ministru padome	26
3.2.1.	BMP Premjerministru padome	26
3.2.2.	BMP Sadarbības padome	28
3.2.3.	BMP Sekretariāts	28
3.2.4.	BMP Vecāko amatpersonu komitejas	28
3.3.	Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība	29
	Nobeigums	31
	Izmantoto avotu un literatūras saraksts	32

Фрагмент работы

Nobeigums
Baltijas jūras reģions mūsdienās ir viens no dinamiskākajiem Eiropā ar lielu ekonomisko un politisko potenciālu, kura stratēģisko nozīmi palielinājusi arī ES un NATO paplašināšanās.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir aktīvi veidojusi ne tikai divpusējo , bet arī daudzpusējo sadarbību reģionā, izmantojot tādus ietvarus kā, piemēram, Baltijas Asambleja, Baltijas Ministru padome, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības forumus, Baltijas jūras valstu padomi, Ziemeļu dimensiju, Baltijas Attīstības forumu un E-PINE.
Baltijas jūras reģiona dinamismu labi raksturo gan minēto ietvaru spēja attīstīties, reaģējot uz globālajiem politiskās un ekonomiskās integrācijas procesiem, gan jaunu iniciatīvu rašanās. Vērā ņemams impulss reģiona ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, ko 2009.gada oktobrī apstiprināja Eiropas Savienības Padome.
Sadarbība starp Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm uzskatāma par nozīmīgu instrumentu ES kopīgo politiku veidošanā. Viedokļu apmaiņu un nostāju saskaņošanu aktuālos ES un ārpolitiskos jautājumos sekmē izveidotie neformālie konsultāciju mehānismi: Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (NB8/NB6); Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Polija un Vācija (NB6+2), Baltijas valstis un Vācija, Baltijas valstis un Francija (3+1 formāti), Baltijas un Beniluksa (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) valstis (3+3) u.c. Konsultācijas palīdz precizēt reģiona valstu intereses aktuālajos ES jautājumos, savukārt to neformālais raksturs nodrošina atklātu viedokļu apmaiņu. Lai nodrošinātu efektīvu Latvijas interešu aizstāvību ES un citu starptautisko organizāciju ietvaros, Latvija turpinās dalību šādās konsultācijās gan valdību vadītāju, gan ārlietu ministru, gan ekspertu līmenī.
…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −5,98 €