Latvijas Republikā laikā no 1918.gada līdz 1934.gadam, kad darbojās Tautas sapulce un vēlāk Saeima, Ministru kabineta darbību regulēja 1925.gada likums par Ministru kabineta iekārtu. Likumā bija pants, kas noteica, ka Latvijā darbojas 9 ministrijas – Ārlietu, Finansu, Iekšlietu, Izglītības, Kara, Zemkopības, Satiksmes, Tautas labklājības un Tieslietu.
Pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma vēl klāt jau esošajām ministrijām izveidoja Sabiedrisko lietu ministriju un Tirdzniecības un rūpniecības ministriju. Līdz 1934.gada 15.maijam Latvijā nomainījās 18 Ministru kabineti, bet 1934.gada 15.maijā tika nodibināta autoritāra valdība Kārļa Ulmaņa vadībā.
Kad Padomju Savienība okupēja Latviju, tika ieviesta PSRS Konstitūcija. Padomju vara “Saeimu” pārdēvēja par “Tautas Saeimu”, kas 1940.gada 24.augustā pieņēma Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūciju, kura reglamentēja Ministru padomes darbību. Savukārt 1978.gadā tika pieņemta jaunā Latvijas PSR konstitūcija un likums “Par Ministru padomi”, kuri bija spēkā līdz Latvijas Republikas atjaunošanai.
1990.gadā pavasarī Augstākajā Padomē tika pieņēmts likums “Par Latvijas Republikas Ministru Padomes sastāvu”, kas noteica, ka Ministru padomes sastāvā jāizveido 19 ministrijas. Ministru padomes sastāvu veidoja Ministru padomes priekšsēdētājs, divi viņa vietnieki, ministri un valdības lietu ministrs, kura pārziņā bija valdības aparāts.…