SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Šajā kursa darbā tika izpētīti Latvijas muitas politikas rādītāji un to ietekme uz mūsu valsts ekonomikas attīstību. Apkopojot darbu ir uzskatīti sekojoši secinājumi.
1. Muitas politika ir neatņemama valsts ekonomiskās politikas sastāvdaļas. Muitas politika ir vērsta uz valsts iekšējās un ārējās tirdzniecības interešu realizāciju un aizsardzību.
2. Pastāv divi galvenie muitas politikas veidi: protekcionisms un brīvās tirdzniecības politika.
3. Latvijas Republikas muitas politika pēc pievienošanas ES ir protekcioniskā attiecībā pret trešajām valstīm (piem., Krieviju un Baltkrieviju), bet attiecībā pret ES dalībvalstīm tā īsteno izteiktu brīvās tirdzniecības politiku – bez jebkādiem ierobežojumiem Muitas savienības un vienotā tirgus sistēmā.
4. Ar Latvijas iestāšanās brīdi ES, muitas lietas Latvijas teritorijā nosaka galvenokārt ES muitas likumdošanas akti – regulas.
5. Muitas nodoklis ir ārējās tirdzniecības instruments, ar kura palīdzību tiek aizsargāts ES iekšējais tirgus.
6. Pievienojoties ES, Latvija pārņēma visus savienības noteiktos ievedmuitas tarifus un nodevas, kas jāmaksā par precēm no tā dēvētajām trešajām valstīm. No iekasētās muitas nodokļa un lauksaimniecības nodevu summas 75% veido ES tradicionālos pašu resursus - maksājums ES budžetā, bet 25% nonāks nacionālās nodokļu administrācijas rīcībā.
7. No 2004. gada 1. maija muitas kontrole tiek veikta ES ārējos robežpunktos, kā arī iekšzemē. Muitas kontroli veic LR Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Muitas kontrolei ir pakļautas preces, kuras tiek ievestas ES muitas teritorijā un izvestas ārā no šīs teritorijas.
8. Pievienošanās ES muitas savienībai veicina Latvijas tirdzniecību ar citām dalībvalstīm, īpaši ar ES valstīm, jo uz savienības iekšējām robežām jau netiek noformēta muitas procedūra un netiek veikta pastāvīga muitas kontrole.
9. Latvijas galvenās eksporta un importa partnervalstis ir Eiropas Savienības valstis, turklāt pēdējo gadu laikā arvien pieaug Lietuvas un Igaunijas īpatsvars kopējā ārējā tirdzniecībā.
10. Pēdējos trīs gados, pirms Latvija pievienojās ES valstu blokam, Latvijas preču eksporta izaugsme bija vidēji 14% un importa - 16% gadā. Pēc iestāšanās eksporta kāpums nedaudz pārsniedza 30%, bet importa - 27%.
11. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas iezīmes.
12. Vēl nav izmantotas visas iespējas un priekšrocības, ko Latvijai dod ES dalībvalsts statuss. Latvijai jāturpina realizēt savas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar visu to priekšrocību izmantošanu, ko sniedz brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība, iekļaujoties pasaulē lielākajā vienotajā tirgū, kā arī iespējām, kuras sadarbībai ar trešajām valstīm paver ES kopējā tirdzniecības politika.
…
