Darba temats ir Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gadā novembrī un decembrī. Katrai nācijai ir tiesības uz pašnoteikšanos. Valstiskās suverenitātes iegūšana ir šo tiesību neatņemama sastāvdaļa. Pēc Pirmā Pasaules kara radās tādi ārējie un iekšējie faktori, kas sekmēja Latvijas Republikas veidošanos. Kā zināms Latvijas Republikas nodibināšanas process norisinājās ļoti sarežģītajos apstākļos, kad Latvijas teritoriju gribēja iekarot gan krievi, gan vācieši. Tāpēc pārvaldes lietu kārtošanai vajadzēja būt steidzīgai, politisko darbinieku darbībai – labi organizētai un pārdomātai. 1918. g. novembrī izveidotajai Latvijas valdībai nebija ne līdzekļu, ne naudas, lai varētu organizēt savu pārvaldes aparātu un valsts aizsardzību, vienīgais, kas palika – meklēt sabiedrotos, lai panāktu galveno uzdevumu – valsts atzīšanu de facto un de jure. Valdības priekšā bija svarīgs uzdevums - likt pamatus jaunai demokrātiskai, tiesiskai sabiedrībai, bet pastāvēja milzīgs skaits šķēršļu, kurus vajadzēja pārvārēt.
Studiju darba mērķis ir izpētīt kādā veidā tika dibināta Latvijas Republika un kādā veidā tika pārvarēti šķēršļi jaunas valsts veidošanas laikā. Mūsdienās Latvijas Republikas valdības darbā ir ļoti daudz kļūdu un neskaidrību. Tas attiecās uz visām varas sfērām, gan izpildvaru, gan likumdošanas varu, gan tiesu varu. Tādēļ, lietderīgi ir izpētīt Latvijas Republikas veidošanas procesu, pievērsties, tām idejām, ko izvirzīja dižie valstsvīri, un no kuriem mēs esam novērsusies šodien. Analizējot tā laika valdības rīcību mēs varēsim pasargāt mūsu valsti, likumdošanas iestādes no atkārtotu kļūdu pieļaušanas.
Lai sasniegtu izvirzītu mērķi un detalizēti saprastu izvēlēto tematu ir jāatrisina sekojošie uzdevumi:
1)jāizpēta Latvijas valsts veidošanas priekšnosacījumi;
2)jāanalizē politisko situāciju Latvijas teritorijā pēc Pirmā Pasaules kara;
3)jāizpēta Tautas Padomes un Pagaidu Valdības izveidošanu (organizāciju) un turpmāko darbību, gaitu, kādā tika pieņemti konstitucionālie akti, likumi, līgumi, noteikumi utt., lai labāk saprastu valstiskuma veidošanos;
4)jāizpēta politisko darbinieku darbību valsts tapšanā;
5)jānoskaidro kādā atmosfērā tika veidota jaunā valsts: kāds atbalsts bija no iedzīvotāju puses, kā darbojas prese.
Pēc iespējas vairāk jāpievēršas noteikumiem, nolikumiem, līgumiem, dažādiem politiskiem dokumentiem, lai objektīvāk novērtētu pastāvošo situāciju. Lielāka uzmanība tiks pievērsta tā laika likumdošanai, kas veidoja jaunas institūcijas utt.…
