Latvijas Republikas proklomēšana un pirmie tiesību akti Latvijas Republikā

Secinājumi
1. Savienībnieku izteiktās domas par Latvijas valstiskumu tomēr apsteidza ekonomiskos un politiskos notikumus. Savienībnieku valstiskuma ideja ne vienmēr tika izteikta skaidros formulējumos. Tā zināmā mērā bija pāragra.
2. Pēc revolūcijas līdz pat 1917. gadam Latvijas valstiskuma galvenās aktivitātes bija saistītas ar politiskās autonomijas projektu izstrādi un dažādām autonomijas prasībām.
3. Valstiskuma ideja aktivizējās Pirmā pasaules kara gados. Šinī laikā pieauga latviešu nacionālā pašapziņa. Latviešu strēlnieku bataljoni bija svarīgs arguments Latvijas nākotnes veidošanā.
4. 1916. gadā viena latviešu sabiedrības daļa sev jau bija noskaidrojusi, ka Latvijas nākotnes valstiskuma modelis varētu būt Latvijas politiskā autonomija. Taču viena lieta bija analizēt un izprast vēlamo Latvijas sabiedriski politisko un valstisko attīstību, izvirzīt tās pārkārtošanas plānus, bet pavisam cita — realizēt tos dzīvē.
5. Rezultātā 1918. g. Latvijas teritorijā darbojās 3 politiskie spēki:
1) Nacionālpatriotiskie (LPNP; Demokrātiskais bloks);
2) lielinieciskie (boļševiki);
3) provāciskie.
6. Līdz 1922.gada beigām Latviju de iure bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā - 42 valstis.
7. 1940.gadā pēc okupācijas un tai sekojošās aneksijas no PSRS puses Latvija de facto zaudēja savu neatkarību, taču no starptautisko tiesību viedokļa Latvija joprojām de iure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis. Vairākuma demokrātisko valstu piekoptā tā sauktā Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politika, kalpoja par tiesisko pamatu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991.gadā.
8. Par Latviju kā neatkarīgu valsti sapņoja latviešu tautas darbinieki, aprakstot dzejā. Tādā veidā dzejnieki latviešos modināja nacionālo pašapziņu, cīnījās par latviešu neatkarību no vācu varas un stiprinot latviešos nacionālo vienības apziņu un tautas mīlestību.
…