Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas mantojuma tiesību salīdzinājums

Mantošana, kā jebkurš cits sarežģīts sociāls fenomens, pilda ne tikai sabiedriski noderīgas funkcijas, nodrošinot sabiedrībā nepieciešamo stabilitāti un pēctecību, bet ar to ir arī saistīti negatīvi momenti un kā galveno var minēt to, ka mantošana paver durvis uz parazītisku dzīvi tiem, kuriem pēc mantojuma tiesībām pienākas nekustamais īpašums, akcijas, noguldījumi un citi mantojuma atstājēja mantiskie labumi, kas savukārt veicina sabiedrības sociālo izkārtojumu, kā arī galu galā sadala arī pašus mantiniekus, kuri nereti izšķiež sev pienākošos mantu, neko pretī nedodot sabiedrībai, kā arī paši degradējas kā personības.
Ar mantošanu ir jāsaprot mirušā – mantojuma atstājēja – tiesību un pienākumu pāreju uz viņa mantotājiem saskaņā ar likumu. Mantošana nozīmē to, ka katram sabiedrības loceklim tiek garantēta iespēja dzīvot un strādāt ar apziņu, ka pēc viņa nāves, viss, ko viņš savā dzīvē ir radījis, gan materiālie, gan garīgie labumi ar visiem to apgrūtinājumiem, pāries pēc viņa vēlmes, vai arī, ja šāda vēlme nebūs izteikta, pēc likuma, viņam tuviem cilvēkiem.
Šī referāta mērķis ir izzināt un analizēt mantojuma tiesību kopīgo un atširīgo Latvijas Republikas Civillikumā un Krievijas Federācijas Civilkodeksā.
Izejot no augstāk minētā referāta mērķa, var izvirzīt sekojošus uzdevumus: - tiks apskatīta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas mantojuma tiesību vēsturiskā attīstība un to nostiprināšana likumdošanā, kā arī veikta Latvijas Republikas Civikllikuma un Krievijas Federācijas Civilkodeksa mantojuma tiesību daļu salīdzināšana un analīze, galvenokārt pievēršot uzmanību svarīgākajām normām – mantošanas tiesību vispārīgajam raksturojumam un mantojuma tiesību veidiem.…