Latvijas senioru pilsoniskā līdzdalība politikā

Secinājumi
1. Latvijas sabiedrība strauji noveco, gados vecu, kā arī pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars pieaug un bērnu īpatsvars samazinās. Tas spēcīgi ietekmē visu sabiedrību dažādās jomās, ne tikai politiskā. Tajā pašā laikā, seniori ir vērā ņemams resurss.
2. Senioriem trūkst informācijas par iespējām pievienoties biedrībās, nodibinājumos utt. Biedrību sniegtā informācija, iespējams, nesasniedz viņu potenciālos biedrus. Šo informāciju būtu jāpadara pieejamāku tur, kur savu ikdienu pavada vecāka gadagājuma cilvēki, pat, ja tās lielāko daļu ir viņu mājas.
3. Senioriem trūkst zināšanu, lai atrastu informāciju. Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās un daudzas lietas iespējams izdarīt attālināti un digitāli, kas lielai sabiedrības daļai atvieglo dzīvi. Tomēr daļai senioru, tas viss ir svešs un bieži vien nav līdzcilvēku, kas palīdzētu, informētu vai iemācītu. Tāpēc liela daļa informācijas, kura, iespējams, būtu bijusi aktuāla un paredzēta tieši senioriem, savu mērķi nesasniedz.
4. Seniori neuzticas politiskajai varai kā tādai. Ņemot vērā Latvijas vēsturiskos politiskos notikumus un solījumus, dažādu vēlēšanu iznākumus, kurus seniori piedzīvojuši, seniori nevēlas uzticēties politiķiem, jo viņi ir guvuši pieredzi un uzticas tai, nevis pārmaiņām politiķu solījumos.
…