Latvijas Tautas padomes nodibināšana.
Tautas Padomes dibināšana notika Rīgā 1918. g. 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu Amatnieku Biedrības Krājaizdevu klases telpās. Tautas Padomes (turpmāk: TP) dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks, bet protokolēja Erasts Bite un Atis Ķēniņš. Sēdē piedalījās 8 latviešu politisko partiju un Staņislavs Kambala kā Latgales Zemes padomes loceklis.
Tautas padomes dibināšanas sēdes protokols
(1918. gada 17. novembrī, Rīgā).
Sēdi atklāj plkst.8 vakarā un vada priekšsēdētāja biedris Marģers Skujenieks. Protokolē E.Bite un A.Ķeniņš. Sēdē piedalās kā delegāti ar mandātiem:
1) no Latviešu Zemnieku Savienības: Kārlis Ulmanis, Dr.Miķelis Valters, Jānis Ampermanis, Jānis Vārsbergs, Vilis Gulbis, Ernests Bauers, Arturs Šērs, Nikolajs Svemps, Kārlis Vanags, Jānis Bērziņš, Otto Nonācs, Edmunds Freivalds un Pēteris Murits.
2) No Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas: Dr.Fricis Menders, Jūliuss Celms, Dr.Pauls Kalniņš, Andrejs Petrevics un Marģers Skujenieks.
3) No Latvijas Demokrātiskās Partijas: Erasts Bite, Dāvids Golts, Miķelis Bruže, Augusts Raņķis un Jānis Bergsons.
4) No Radikāldemokrātiskās Partijas: Jānis Zālītis, Gustavs Zemgals, Kārlis Kasparsons un Rūdolfs Bēnuss.
5) No Latvijas Revolucionāro Sociālistu Partijas: Eduards Traubergs, Emīls Skubiķis un Kārlis Albertiņš.
6) No Nacionāldemokrātu Partijas: Jānis Akuraters un Atis Ķeniņš.
7) No Republikāņu Partijas: Eduards Strautnieks.
8) No Latvijas Neatkarības Partijas: Spricis Paegle.
9) No Latgales Zemes Padomes: Staņislavs Kambala.
Latvijas pirmā pagaidu valdība.
Latvijai bijušas trīs pagaidu valdības: pirmā no 1918. g. 18. novembra līdz 1919.g.13.jūlija, otrā no 1919. g. 14. jūlija līdz tā paša gada 8. decembrim un trešā no 1919. g.
9. decembra līdz 1920. g. 11. jūnijam. Šo pagaidu valdība izbeidzās ar Satversmes Sapulces sanākšanu un ar tās amatā apstiprināto valdību. Pagaidu valdības atrada sev leģitimāciju Tautas Padomes kā sākotnējās suverēnās varas nesējas apstiprinājumā. Visu trīs pagaidu valdību ministru prezidents bija Kārlis Ulmanis.
Pirmās pagaidu valdības galīgais sastāvs bija šāds:
Ministru prezidents – Kārlis Ulmanis, ārlietu ministrs – Zigfrīds A. Meierovics, iekšlietu
ministrs – Dr. Miķelis Valters, izglītības ministrs – Dr. Kārlis Kasparsons, finanšu ministrs – Kārlis Puriņš, tieslietu ministrs – Pēteris Juraševskis, satiksmes un darba ministrs – Teodors Hermanovskis, zemkopības ministrs – Jānis Goldmanis, apgādes ministrs – Jānis Blumbergs, tirdzniecības un rūpniecības ministrs – Spricis Paegle, apsardzības ministrs – Jānis Zālītis, valsts kontrolieris Eduards fon Rozenbergs.
Pagaidu valdību apzīmēja arī par Ministru kabinetu. Tā noorganizēšana prasīja vismaz vienas nedēļas laiku. Par valdības sēdēm, kas notikušas šinī laikā, nav rakstīti protokoli, un tas neļauj eksakti uzzināt lēmumus un stāvokļa vērtējumus. Pirmā oficiālā sēde, kuras gaita protokolēta, notikusi tikai 26. novembrī. Tas viss labi izskaidro smagās grūtības, kādās pagaidu valdība atradās sākumā....
