Latvijas tiesu noslodze un efektivitāte

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Secinājums. Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi likumā “Par tiesu varu”, papildinot likumu ar 33.4 pantu, kurš nosaka rajona (pilsētas) tiesu reorganizāciju un 73.2 pantu, kurš attiecīgi nosaka tiesnešu pārcelšanu tiesas reorganizācijas gadījumā, ir efektīvs līdzeklis atsevišku teritoriju tiesām. Lai arī reorganizācija tika veikta ar mērķi mazināt tiesu noslodzi, reformas izlīdzināja lietu skaitu pa reģioniem, toties pats būtiskākais- neizskatīto lietu uzkrājums kopumā un garie lietu izskatīšanas termiņi joprojām ir kā aktuāla problēma Latvijas tiesu sistēmā.
1. Priekšlikums. Autore uzskata, ka tiesu pārslodzes un, līdz ar to, arī ilgās lietu izskatīšanas iemesls jāmeklē pašā lietu izskatīšanas būtībā. Lai novērstu pārmērīgos tiesāšanās ilgumus un lietu uzkrājumus, ir nepieciešamas ne tikai reformas, kas izlīdzina un sadala lietas pa apgabaliem, bet gan analizēt pašu procesuālo un organizatorisko darbību tiesās, proti, kāpēc lietu izskatīšanas tiek atliktas un vilcinātas. Turptetīm jāraugās, lai ar izmaiņām netiktu būtiski traucēta tiesas funkciju izpilde, jo tiesas spriešana kopumā ir efektīva tikai tad, ja tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
2. Secinājums. Mediācija ir konfliktu risināšanas process. Tas ir brīvprātīgs process, kas ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam. Civilprocesa likuma 128. pantā otrās daļas 5.1 punktā tiek minēts, ka prasītājam, sagatavojot prasības pieteikumi, ir jāiekļauj ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā. Lai arī šī ir viena no galvenajām prasībām, kas tiek prasīta sagatavojot prasības pieteikumu pirms vēršanās tiesā, nereti šī prasība pieteikumā tiek iekļauta tikai kā formalitāte.
Tādā gadījumā netiek sasniegts likuma cerētais mērķis, proti, ka pieteicējs pirms vēršanās tiesā izmantojis vai centies izmantot iespēju vērsties pie mediatora, tādā veidā ietaupot paša pieteicēja finansiālos līdzekļus, laiku un mazinot tiesu noslodzi.
…