IEVADS
Šajā darbā es aprakstīšu Latvijas Republikas valsts institūta vēsturi, prezidenta galvenās funkcijas un politisko atbildību. Kā arī izpētīšu Amerikas Savienoto Valstu prezidentu vēsturi un funkcijas. Noslēgumā salīdzināšu Latvijas prezidenta funkcijas ar ASV prezidenta funkcijām.
Ikvienā varas sistēmā valsts galva ir pati svarīgākā persona valstī. „Ar nosaukumu „valsts galva” parasti apzīmē oficiālu institūciju vai personu, kam formāli pieder augstākā vieta valsts varas institūciju hierarhijā un kas īsteno augstāko valsts pārstāvniecību iekšpolitiskajā dzīvē un attiecībās ar citām valstīm.” Valsts galva nav vajadzīga tikai tāpēc, lai tā pildītu reprezentīvo funkciju, tā ir nepieciešama tāpēc, ka tautai ir nepieciešams vadonis, kurš aizsargātu tautas intereses. Jautājums par valsts galvu ir jāizšķir individuāli, vadoties no katras valsts konstitūcijas, likumu normām un konstitucionālās prakses.
Latvijas Republikas prezidenta funkcijas atšķiras no Amerikas Savienoto valstu prezidenta funkcijām tieši tāpēc es veikšu šo salīdzinājumu.
1.NODAĻA
1.1. Latvijas Republikas institūta vēsture
1920.gada maijā sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu – konstitūciju jeb Satversmi. Bija jānosaka arī valsts pirmā pilsoņa – valsts galvas- statuss. Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī un Atbrīvošanas cīņu laikā Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs uzņēmās arī valsts galvas funkcijas, lai gan šajā posmā bija grūti nodalīt Tautas padomi no Pagaidu valdības. Kā pilsoņu pārstāvniecības institūcija Tautas padome bija augstākā likumdevēja vara tikko proklamētajā valstī, tomēr lielu daļu no valsts aparāta un atsevišķu nozaru pārvalžu organizācijas uzņēmās Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība.
1920.gada 1.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma „Likumu par Latvijas valsts iekārtu” ,kas noteica Satversmes sapulces uzdevumus, kā arī Satversmes sapulces un Ministru kabineta locekļu tiesības. Likums arī noteica, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs vienlaikus pilda arī valsts galvas pienākumus, reprezentējot valsti starptautiski, pieņemot un akreditējot ārvalstu sūtņus, paraksta starptautiskos līgumus.
Visasākās diskusijas Satversmes projekta apspriešanas laikā izraisīja tieši jautājums par valsts galvu. Domas dalījās jau par pašu šādas institūcijas nepieciešamību. Satversmes sapulces priekšsēdētājs, būtībā savienojot abus amatus. Jaunais pamatlikuma projekts savukārt paredzēja, ka bez parlamenta priekšsēdētāja jeb Saeimas prezidenta būs vēl tautas vēlēts prezidents. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti Satversmes sapulcē uzskatīja, ka nevajag radīt prezidenta institūciju. Tie visvairāk nevēlējās redzēt Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām un par piemēru minēja Igauniju, kur prezidenta funkcijas pildīja Ministru prezidents, kurš vienlaikus ieņēma arī Valsts vecākā amatu. Pilsonisko partiju pārstāvji savukārt uzsvēra, ka demokrātiskais princips būtu vairāk ievērots, ja tauta pati vēlētu pirmo pilsoni.
…
