Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana

Dotas divas upes: Tūlija, uz kuras atrodas hidroloģiskais postenis „Baltijas ūdens bilances stacija” un Venta, uz kuras ir hidroloģiskais postenis „Kuldīga”. Tūlijas upes grafikā (sk.1.att.) redzams, ka 1987. gada ziemas mazūdens periods sākās 1. janvārī un beidzās 27. martā. Šajā periodā upei ir ledstāve, kas turpinas līdz 28. martam, un kopumā tā ilgst 87 dienas. 30. janvārī ir novērojams gada minimālais caurplūdums 0,018 m3/s. Ventas upei 1987. gada mazūdens periods turpinās no 1. janvāra līdz 30. janvārim, jo tā ir aizsalusi. Salīdzinot ar Tūlijas upi, Ventai ledstāves periods ir īsāks, tikai 30 dienas. Tāda liela atšķirība ir saistīta ar doto upju sateces baseinu laukumu atšķirību – Ventai A=8320 km2 , bet Tūlijai tikai 33,4 km2, tāpēc ledus sega uz mazāka baseina saglābājas ilgāk. No 28. marta līdz 10. maijām Tūlijai ir straujš caurplūduma un ūdens līmeņa pieaugums. Tas ir saistīts ar pavasara paliem. No 29. marta līdz 6. aprīlim uz ledus parādās ūdens, no 7. līdz 12. aprīlim ir reta ledus iešana, un no 13. aprīļa līdz 10. maijam upes gultne ir brīva no ledus. Sākot ar 11. maiju nostājās mērēns caurplūdums un ūdens līmenis, tikai atsevišķās dienās, 22. maijā Tūlijas upei ir maksimālais gada caurplūdums 2,28 m3/s, kā arī maksimālais ūdens līmenis 174,08 m. Arī 17. jūnijā ir ļoti liels caurplūdums, kas tikai nedaudz zemāks par maksimālo, proti 2,23 m3/s, un ir maksimālais ūdens līmenis, tāds pats kā 22. maijā – 174,08 m. Tik strauju ūdens līmeņa un caurplūduma pieaugumu šajās dienās varēja izraisīt stipras litusgāzes, kas parasti mēdz būt vēlā pavasarī un jūnijā, pirms karstuma iestāšanas.…