Latvijas valstiskās identitātes zaudēšana 1939.-1940.g.

Mans uzdevums ir rakstīt eseju par tēmu “Vai Latvija iekļaušana PSRS sastāvā bija likumīga?” Protams, ka nebija likumīga, bet baidos, ka ar tik īsu un nepārliecinošu frāzi nebūs gana un arī skolotāja manu darbu diez cik augstu nenovērtētu. Tātad, sākšu visu no sākuma, no 1939. g. 23. augusta, kad tik noslēgts neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, vēlāk sekojot notikumiem līdz pat Latvijas oficiālai iekļaušanai PSRS sastāvā, to visu centīšos komentēt, argumentēt un analizēt.
1939. g. 23. augustā starp Vāciju un PSRS tika noslēgts neuzbrukšanas līgums, tam pievienotajos protokolos bija noteikts, ka Latvija nonāk PSRS ietekmes sfērā. Līdz ar to divas lielvalstis bija izšķīrušas Latvijas likteni. Otrā Pasaules kara sākumā Latvija apliecināja savu neitralitāti un tā cerot izvairīties no iesaistīšanas karā. Manuprāt, šī utopiskā doma, ka tik maza valsts kā Latvija, ieturot neitralitātes politiku, spēs pastāvēt un saglabāt savu autonomiju maigi izsakoties ir akla. Jūs man teiksiet, ka Šveice arī bija maza valsts un arī tā ieturēja neitralitāti, taču kā jau mēs to labi zinām, Šveicei ir cits ģeopolitiskais novietojums, citi sabiedrotie utt. PSRS jau 1939. gada vasarā apsvēra iespējas Baltijas valstīm “drošības garantijas” uzspiests pat pret šo valstu gribu. Tas liecināja par PSRS īpašajām interesēm Baltijā.
1939. gada 2. un 3. oktobrī uz Maskavu tika uzaicināti Latvijas ārlietu ministrs V. Munters un sūtnis F. Kociņš. Sarunās Kremlī Staļins kategoriski pieprasīja, lai Latvija piekristu 40 000 PSRS karavīru izvietošanai un kara bāzu ierīkošanai Latvijas teritorijā. Pozitīva atbilde bija jādod divu dienu laikā. Līdzīgs līgums jau 28. septembrī bija uzspiests Igaunijai, tai bija jāpiekrīt 25 000 padomju karavīru izvietošanai.…