Latvijas valstiskuma pirmie gadi, 1918.-1922.g.: iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas

1918. gada 13. novembrī, vēl pirms Latvijas neatkarīgās republikas pasludināšanas, Centrālā izpildu komiteja, Ļeņina, Sverdlova un Avaņsova vadībā, lēma par padomju varas atjaunošanu Latvijā. Stučka apliecināja savu gatavību palīdzēt Krievijai viņas centienos nodibināt šeit padomju režīmu. 29. novembrī, kad Latvijas Republika jau bija pasludināta, Ļeņins paziņoja, ka tiks dibināta Padomju Latvijas valdība, un Stučka uzreiz sāka valdības sastādišanu no pagrīdes lieliniekiem Rīgā. 1918. gada 17. decembrī tika izsludināts manifests, kurā bija teikts, ka no šīs dienas valsts vara Latvijā tiek nodota padomju valdības rokās. Šo manifestu Stučka parakstīja Latvijas padomju valdības vārdā, taču faktiski šīs republikas dibinātāj bija Krievijas Tautas komisāru padome Maskavā. Republika tika “atklāta” 1918. gadā, 22. decembrī ar Ļeņina dekrētu. Tajā tika teikts, ka Latvijā tiek nodibināta padomju vara, ka palīdzēs Latvijai “cīņā ar buržuāziju”, “par augstāko valsts iestādi Latvijā Krievijas padomju valdība atzīst – Latvijas padomju varu, bet līdz padomju kongresam Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku varu, kuras priekšgalā stāv biedrs Stučka”. Tanī pašā laikā ar līdzīgiem dekrētiem tika nodibinātas arī Lietuvas un Igaunijaspadomju republikas. …