Latvijas etniskās struktūras veidošanās, etn... / ID: 132248

Получи информацию о новых работах Atlants.lv!

Акция: ВестникПРО на 6 месяцев - бесплатно!

Абонемент бесплатно

Обычная цена:: 4,49 €
Экономия:: 0,49 € (11%)
Со скидкой*:: 4,00 €

Купить

Добавить в список желаний

В списке желаний

Идентификатор:132248

Автор: Анонимный автор (68)

Оценка:

Опубликованно: 08.09.2011.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 12 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	2
1.	Etnopolitikas būtība un nozīme multinacionālā sabiedrībā	3
2.	Nacionālās un etniskās minoritātes Latvijā	4
2.1.	Minoritāšu iedalījums un veidošanās Latvijas teritorijā	4
2.2.	Krievu minoritāte Latvijā	5
2.3.	Poļu minoritāte Latvijā	6
2.4.	Baltkrievu minoritāte Latvijā	7
2.5.	Ukraiņu minoritāte Latvijā	7
2.6.	Ebreju minoritāte Latvijā	8
2.7.	Lietuviešu minoritāte Latvijā	8
3.	Etniskā sastāva struktūras analīze	10
3.1.	Etniskais sastāvs Latvijā pēc Otrā pasaules kara – no 1945. gada līdz 1990. gadam	10
3.2.	Latvijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, kopš 1991.gada	11
3.3.	Latvijā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai – no 2004. - ...	12
4.	Etnopolitiskās aktivitātes Latvijā	14
4.1.	Latvijas politisko partiju nostāja nacionālajā jautājumā	14
4.2.	Valsts institūciju etnopolitiskās aktivitātes	16
4.2.1.	Latvijas valsts etnopolitisko aktivitāšu hronoloģija	16
	Secinājumi un nobeigums	19
	Izmantotā literatūra	20

Фрагмент работы

Secinājumi un nobeigums.
1. Atsevišķas valsts institūcijas dažādi izprot savus pienākumus un atbildību šajos, dalītās etnopolitikas īstenošanas apstākļos. Dažas valsts institūcijas spontāni stājas latviešu interešu sardzē, daudz nedomājot par etnopolitisko stāvokli valstī kopumā.
2. Latvijas politiskajā sistēmā, proti, – valsts līmenī nav izveidota sistēma sarunām ar mazākumtautībām. Piemēram, pieņemot Valsts valodas likumu un to papildinošos MK noteikumus, valdība un atbildīgās institūcijas diskutēja necentās diskutēt ar minoritāšu pārstāvjiem, kurus šie noteikumi skar vistiešākā veidā.
3. Visām valsts institūcijām, kuras tieši vai pastarpināti īsteno etnopolitiku, ir jābūt atvērtām dialogam ar minoritāšu organizācijām un jāveicina sabiedrības integrācija.
4. Politiskās partijas Latvijā bieži vien ar savu uzskatu popularizēšanu un publiskajām aktivitātēm etnopolitikas jomā neveicina sabiedrības integrāciju. Gluži pretēji – politiski konfrontējoties valodas, izglītības, nacionālo minoritāšu un nepilsoņu tiesību jautājumā, tās ir apgrūtinājušas un palēninājušas integrācijas gaitu sabiedrībā.
…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −1,15 €