Lauksaimniecības noteces ietekme uz vidi

Ūdens stāvokļa monitoringa programma sastādīta saskana ar Ūdens apsaimniekošanas
likuma 22. panta prasībām. Tā tiks īstenota sakot ar 2006. gada 1. janvāri.
Atkarība no monitoringa mērķa, virszemes iekšzemes ūdeņu kvalitātes monitorings ir
iedalīts šādos veidos:
1) Uzraudzības monitorings;
2) Operatīvais monitorings;
3) Izpētes monitorings;
4) Monitorings citu normatīvo aktu ziņošanas prasību izpildei.
Lauksaimniecība jebkurā valstī ir viena no svarīgākajām tautas saimniecības nozarēm, kuras uzdevums ir nodrošināt valsts neatkarību galveno pārtikas produktu ražošanā un iedzīvotāju apgādē. Gandrīz puse no Eiropas Savienības budžeta tiek izmantota lauksaimniecības nozares un zemnieku atbalstīšanai
Eiropas Savienībā ir pieņemti likumdošanas akti (Nitrātu Direktīva, 1991. g.), prasot kontrolēt un ierobežot intensīvas lauksaimniecības ietekmi uz apkārtējo vidi. Pakāpeniski tiek mainīta ES lauksaimniecības politika (CAP – common agricultural policy), nākotnē solot subsidēt nevis saražotās produkcijas apjomu, bet gan ražošanu un lauku vides uzturēšanu vispār, prasot ievērot labu, videi draudzīgas saimniekošanas praksi.
Lauksaimniecība tāpat kā jebkuras nozares saimnieciskā darbība ir saistīta ūdens resursu piesārņojumu. Eiropas Savienības valstīs lauksaimnieciska rakstura augsnes, gaisa un ūdeņu piesārņojums veido lielāko daļu no nokopējā piesārņojuma ar slāpekļa savienojumiem.…