Patērētāju intereses garantē brīvā tirdzniecība. Plaši atzīti ir pārtikas standarti. Kuru mērķis ir pasargāt patērētāju veselību, nodrošināt godīgu darbību pārtikas tirgū. Ražotājiem jānorāda produktu sastāvdaļu daudzumi, realizācijas termiņš, papildvielu saraksts, iepakojuma materiāls, jāievēro higiēnas normas. EK tirgū noteikta veterinārā kontrole dzīvnieku produkcijai, kura tiek ievesta no ārvalstīm, konkrēti liellopu trucelozi, tuberkulozi, cūku drudzi, kā arī higiēnas noteikumi kautuvēs, ķīmisko vielu kontrole produkcijā.
EK atvieglojumi attiecas aptuveni uz 400 lauksaimniecības produktiem. Ir piešķirtas tarifu atlaides virknei lauksaimniecības produkcijas, ko importē no Vidusjūras valstīm. Muitas nodokļu atlaides ir 50-100%, īpaši tas skar augļus, dārzeņus, olīveļļu un vīnu. Šīs preces konkurē pat ar EK produkciju. ES centās noslēgt divpusējus asociatīvos līgumus, bet ja runa ir par jūtīgiem produktiem: tomātiem, grieztajiem ziediem u.c., tad tas nav tik vienkārši. Tunisijas prasība par olīveļļas iekļaušanu asociatīvajos līgumos palika pakļauta kvotām. Turcija parakstot līgumu ar ES, ieguva tarifa atvieglojumus tabakai, rozīnēm, utt.. Liellopu gaļas tirgū rodoties pārprodukcijai, tika ierobežots imports no Dienvidamerikas un Centrāleiropas. Attiecībā uz aitas gaļu līdzsvaru izjauca imports no Jaunzēlandes, Austrālijas un Argentīnas. Eksportētājvalstis bija spiestas noteikt “labprātīgus” eksporta ierobežojumus, kompensācijās saņemot muitas samazināšanu. Lielbritānijas iestāšanās EK noveda pie piena produktu importa samazināšanās. Lielbritānijai tika atļauts importēt no Jaunzēlandes sviestu ar samazinātu muitas nodevu.
…