Secinājumi
Kā stāsta kāda sieviete, kas dzimusi Silajāņos 1923.gadā, „Ulmaņlaikos nebija strīdu skandālu – bija labāk nekā tagad. Varēju krieviski runāt un nebija nekādu aizspriedumu. 5.klasē krieviem bija jāmācās latviski un nebija nekādu protestu, problēmu kā tas ir tagad. Skolas pārzinis Silajāņos bija E.Svikša, kurš bija ļoti patriotisks, kā arī uzraudzīja, lai visi bērni ietu skolā – viņš kara laikā pazuda. Bija, protams, arī daži, kas bija noskaņoti pret Ulmaņlaikiem, bet tie aizgāja līdzi krieviem. Esmu piedalījusies 14.jūnija birztalas stādīšanā.
Atceros Donatu Kuncānu (skat. pielikumā) – viņš bija labs cilvēks, kuram bija liela saimniecība un pagastā viņš pieņēma tikai otrdienās un ceturtdienās. Mans vīratēvs bija Dikļu pagasta vecākais.
Uz Silajāņiem toreiz bija grūti atbraukt, bija tikai zirgu ceļi, laikam tāpēc Ulmanis mūs neapciemoja un viņu savā dzīvē redzējusi neesmu.
Tajos laikos Silajāņos tika uzcelta ambulance, kurā strādāja ļoti laba vecmāte, kā arī vēlāk skola.”
Var secināt, ka cilvēki, kas ir dzīvojuši 20.gs. 30-tajos gados tomēr uzskata, ka tie bijuši labāki par pašreizējiem, ļoti tiek uzsvērts arī K.Ulmaņa ieguldījums, tāpēc jau tagad tie laiki tiek dēvēti par „labajiem Ulmaņlaikiem”, kad viss attīstījās, tai skaitā arī Rēzeknes apriņķis un Silajāņu pagasts, kas tagad, balstoties uz skaitļiem, ir nabadzīgs pagastiņš ar nelielu iedzīvotāju skaitu un praktiski nekādu rosību. Ja vēl Padomju laikos dzīve tur kūsāja, tad šobrīd, iebraucot Silajāņos, liekas, ka tā ir gandrīz neapdzīvota vieta.
Arī pašvaldību loma laukos 20.gs sākumā bija liela un tās pastāvīgi tika uzlabotas gan likumdošanas jomā, gan saimnieciskajā ziņā. Un pat mūsdienās pašvaldības principā ir saglabājušas lielāko daļu no 30.gadu pašvaldību darbības principiem un uzdevumiem, arī problēmas daudzējādā ziņā ir vienādas. Varbūt pat mūsu pagastu pašvaldības varētu aizņemties kādu labu ideju no Ulmaņlaika pašvaldībām...Bet to noteikti jau ir izdarījuši un vēl darīs mūsu valstsvīri, veidojot jauno Pašvaldību likumu.
…
