Aktualitāte Latvijā
Vispirms autors gribētu norādīt uz to, ka Latvijā lauku tūrisma definīcija daudz neatšķiras no tā, kas tika piedāvātās iepriekš: „Lauku tūrisms ir tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir, balstoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt patērētājiem iespēju atpūsties un/vai izmantot tūristu mītnes lauku apdzīvotās vietās, izņemot republikas nozīmes pilsētas.”
Par pētījumiem, kas ir notikuši Latvijā un kas ir līdzīgi iepriekš aprakstītajam pētījumam, autors gribētu minēt divus pētījumus.
Pirmais pētījums ir „Lauku tūrisma ilgtspējīga attīstība Latvijā”, pētījums veikts 2004. gadā. Kā lietas, kuras tiek minētas kā ilgtspējīgai tūrisma attīstībai nepieciešams tiek pieminēts „Zaļais sertifikāts”, kas arī ir galvenais pētījuma fokuss, tas norāda uz „vides kvalitātes zīmi tūrisma mītnēm lauku teritorijās un mazpilsētās” , griezumā par pašu kopienu nekas netiek minēts. Pētījuma kopsavilkumā, tiek norādīts, ka: „Ilgtspējīgu lauku tūrismu var veicināt gan tūrisma organizatori, gan ceļotāji, kuri dod priekšroku atpūtai vidē, kur vienlaikus tiek ievēroti ilgtspējīgas saimniekošanas un resursu saglabāšanas principi” , kā redzams pēc šī citāta par pašu vietu, kur lauku tūrisms notiek un par cilvēkiem, kas tur dzīvo, nekas netiek minēts. Kā interesanta lieta, ko autors vēlētos atzimēt, ir secinājums par to, ka „Latvijas lauku vide nav vienota, bet saskaldīta atsevišķos, parasti savā starpā nesaistītos segmentos (piemēram, lauku tūrisma saimnieki pilnvērtīgi nesadarbojas ar zemnieku saimniecībām, amatniekiem, vietējām ražotnēm, nomas punktiem u.tml.), kas kopumā rada šķēršļus ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai, tāpēc nepieciešams panākt šo segmentu maksimālu kooperāciju ilgtspējīgas attīstības rakursā.” …