Laulības noslēgšanas iemesli ir dažādi – mīlestība, aprēķins, atriebība, vēlme nodibināt ģimeni un uzsākt patstāvīgu dzīvi u.tt. Laulības noslēgšana ir sava veida darījums un lai kādi arī būtu iemesli, lai varētu doties laulībā, personai ir jāatbilst likuma pieņemtajām normām, kā arī jāapzinās, ka tikko ir pateikts “jā” vārds, cilvēks automātiski vairs nav atbildīgs tikai par sevi, bet gan par savu otro pusīti un par pārējiem ģimenes locekļiem, un tas vairs nav mātes lūgums vai tēva uzdevums vai norādījums, bet gan likuma paredzēti pienākumi, kurus nepildot var stāties arī tiesas priekšā un atbildēt par pārkāpumiem saskaņā ar likumdošanu.
Ja personas, kas savas attiecības vēlas apstiprināt likumīgi, atbilst Latvijas Republikas Civillikuma pirmās daļas “Ģimenes tiesības” pirmās nodaļas 32 – 38 pantam, laulība var tikt noslēgta. Lai atbilstu minētajos pantos noteiktām normām, persona drīkst stāties laulībā, ja ir sasniegta pilngadība, t.i. astoņpadsmit gadi, vai arī ja ir sasniegti sešpadsmit gadi un ir vecāku vai aizbildņu atļauja (piekrišana) laulībām. Par laulību šķērsli, saskaņā ar LR likumdošanu, var būt arī personas atzīšana par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī savstarpējās laulība nedrīkst noslēgt taisnās līnijas radinieki – brāļi un māsas, pusbrāli un pusmāsas. LR likumdošanā tāpat nav paredzētas viendzimuma laulības, laulības ar adoptēto, vairākas laulības.
Ja visas likumiskas prasības ir ievērotas un laulība jau ir noslēgta, jāpieņem arī tas, ka turpmāk laulāto dzīve tiks pakļauta likuma normām, kas līdz šim, neesot laulībā, nebija aktuālas. Laulāto personiskās attiecības, piemēram, regulē Latvijas Republikas Civillikuma pirmās daļas “Ģimenes tiesības” 84 – 88 panti, kuros tiek norādīts, ka laulība rada vīram un sievai pienākumu par savstarpējo uzticību, rūpēm par ģimenes labklājību, tiesību vienlīdzību kopdzīves kārtošanā, strīdus un nesaskaņas, kas šajā sakarā radušies un nav novēršami savstarpējo pārrunu vai vienošanās ceļā, tiek piedāvāts risināt tiesā.
Laulāto mantiskās attiecības, savukārt, regulē jau minētā LR Civillikuma 89 – 145 pants, taču, kā teikts arī šī paša likuma 114. pantā, savas mantiskas tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem pirms došanās laulībā, kā arī laulības laikā. Laulības līgumā, tā slēdzēji var laulāto likumisko mantisko attiecību vietā var noteikt visas laulāto mantas šķirtību vai arī kopību, saskaņā ar LR likumdošanu.
Pēdējā laikā sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūst tieši mantiskās attiecības, šis ir arī viens no svarīgākajiem un bieži sastopamajiem laulības noslēgšanas iemesliem un, kā zināms, tieši šādā veidā noslēgtās laulības ir stabilākās, jo tās vieno kopīga manta, finanses, darījumi, bizness. Tā kā mūsdienās ir attīstīta uzņēmējdarbība, bet tā, savukārt, ir saistīta ar zināmu risku un neparedzamām situācijām, kas var nopietni ietekmēt ne tikai uzņēmuma labklājību, bet arī paša komersanta un viņa ģimenes labklājību, tādēļ arvien vairāk biznesmeņu nolemj veikt īpašuma dalīšanu, noslēdzot laulības līgumus. Protams, ir sastopami arī citi laulības līgumu noslēgšanas iemesli.…
